Ну, вот мы и приехали - nepagāja ne stunda un pat ne pusstunda, kā garastāvoklis nokrīt krietni zem nulles.
vissmieklīgākais ir tas, ka cīņā starp "tik ļoti gribas uzrakstīt un izteikt to, padalīties" un "aizmirsti, Tev būs būt vienai ar savām skumjām un būs Tev turēt to sevī" uzvar, protams, otrais.
lol. smieklīgi un nožēlojami vienlaicīgi. tādos tempos es gan tālu tikšu ar saviem `centieniem atvērties`. ha
tādi jau tie cilvēkveidīgie ir, smieklīgi un nožēlojami.