Visas sejas
pazudušas
palikusi tikai
viena
un tā pati
pazudusi
aukstumā un
vientulībā

---

visas sejas
pazudušas

un kosmētika
tās rada no
jauna

---

visas sejas
pazudušas
dievišķās būtnes sāk redzēt
bez acīm
cik pasaule
melnbalti skaista

---

visas sejas
nokritušas uz asfalta
un nesalasāmas tās pūst
uz neatgriešanos

labi ka rudens lapas
var salasīt

---

aizbraucu uz valmieru
tūkstoš deviņsimt deviņdesmit
astotajā
rudenī
salasīju no kļavām kritušās
dzīvības
ieliku tavā mīļākajā
selindžera grāmatā
un glabāju
līdz divi tūkstoši
divdesmit trešajam
pavasarim
lai mūsu trīsi desmitajā
gada dienā
atgādinātu
cik ļoti es negribēju
ka tu mani atstāj
un aizbrauc uz rīgu
pie citas
laimes
daudz skaistākas un krāšņākas
par mani
cik ļoti es negribēju
lai tu šo rudeni
dāvini kādai citai
ne man