māls smird pēc sūdiem. pārnestā nozīmē gan. viss, kam ķeros klāt, jūk ārā un dragā manu pašapziņu.

vakar visi kopā taisījām ēst. šodien vazājāmies visu dienu pa Orhūsas mākslas muzeju un citām galerijām - nu vienkārši brīniškīgi. best diena ever! rīt Teitur. es laikam nebraukšu mājās. :D

jokaini mazliet, ka man lielāks kontakts veidojas ar vīrieškārtas pārstāvjiem šeit. tā man nav bijis kopš kādas piektās klases. ar meitenēm šeit gandrīz vispār nav kontakta (protams, ir daži izņēmumi). ceturtdien atbrauca kkādi amerikāņi šeit, apmēram divdesmit, un tad, izņēmuma kārtā, notika ballīte - līdz pusnaktij. :D bet tā kā neviens nevēlējās gulēt, ballīte pārcēlās uz vienu no mājām, kurās mēs dzīvojam. pazaudēju šalli un piedzēros nu šausmīgi vienkārši. vakar gandrīz atstiepu kājas un neaizgāju uz adventure cross, jo nu - kamõn, sēsties uz riteņa pohainam, nõõõ. vakar vēl viena ballīte, ofkõrs. šodien jūtos tīri šainīgi, sauļuka vienīgi pietrūkst. viss tādā asfalta krāsā. nākamā nedēļa kaut kāda citāda būs. vairāk tiks darīts galvenā priekšmeta ietvaros. žurnālisti šorīt aizbrauca uz Stambulu, outdoor life rīt uz Norvēģiju. mūzika, teātris un māksla (tas ir es) paliek šeit. diezgan tizli, ka citiem ir iespēja braukt uz Stambulu, piemēŗam, bet mēs tiekam uz Orhūsu. divreiz. vīī. ok, mēs braucam uz Teitur koncertu, kas būs forši, un uz mākslas muzejiem visādas izstādes skatīties.
pareizi, es iemācījos žonglēt! tas bija work-shop's, kuru izvēlējos. sākumā nejēdzu galīgi neko, uz beigām jau bija tīri pieklājīgi. un vēl mazliet ar šitiem te arī.
visumā te ir zajebis forši un man tiešām žēl visu, kuru šeit nav, tb - jūs. :P
P.S. es kaut kādā mistiskā veidā esmu pazaudējusi bikses. :D kaut kas dīvains šeit notiek.

sākās jau visss ar mnau adventure cross nodarbību, kurā patiesībā nevajadzētu ļaut piedalīties parastiem cilvēkiem (ar parastiem es domāju vidusmēra latvieti, kuram garšo ēst un nepatīk sportot). ar kalnu riteņiem sākumā stundu mināmies kalnā (uz beigām gan sanāca ripot lejā un atpūsties), tad pusstundu skrējām pa mežu un meklējām kontrolpunktus. atpakaļceļš bija vēl šausmīgāks, jo nācās mīties pa atslodzes kalnu atkal augšā - nepieciešama piebilde, ka tas ir garākais kalns Dānijā. katrā ziņā visu laiku likās, ka es izslēgšos, un, protams, visu laiku paliku pēdējā, tā kā visiem nācās uz mani gaidīt. taču labākā sajūta ever, kad ievēlos savā istabā un pēc tam aukstā dušā. brīnišķīgs pārgurums pēc 'labi padarīta darba'.
tad ieradās Agnese, ar nokavēšanos, par kuru es iepriekš nebiju informēta. tad nu es skriadīju apkārt, viņu meklējot. nedēļas nogale bija tiešām forša, jauki atkal runāt latviski bija, lai gan tikai trīs nedēļas pagājušas. sestdienas ballīte bija foršāka, nekā piektdien - spēlējām dzeršanas spēles ar dāņiem, dancājām un runājām ar visiem dāniski, tb centāmies. es te vairs nejūtos tik neredzama, arī stūros slēpties vairs negribas. izskatās, ka viss iet uz labu. svētdien bija riktīgs pavasaris un pamanījām, ka te, janvārī, (ftw (!)) jau kaut kādi asni lien laukā no zemes. sēdējām laivu piestātnē, klausījāmies visādas šainīgas mūzikas un dzērām kolu.
šodien Agnese aizbrauca mācībā uz Orhusu (nekad neesmu zinājusi, kā tas latviski ir pareizi) un man atkal ir mazlit bail no cilvēkiem.
mākslas nodarbībās turpināt ķēpāties ar māliem, kas mani kaitina, jo es nekad neko jēdzīgu keramikā neesmu varējusi izdarīt.
ok. pietiks. zinu, ka visiem te nejēgā interesē manas gaitas Ry (khh), bet man jau apnika.

vakar sākās kaut kāda nogalināšanas spēle, kurā tu nogalini, nobučojot uz vaiga (ftw). mani pēc māksas nodarbības šodien fakin nogalināja. man nepatīk zaudēt, bet šoreiz tas nebija tik slikti. ^^

pavisam aizmirsu. kkad skatījāmies arī šito. awereness test - noskaties!

šodien vienkārši brīniškīga diena. no rīta gan piecēlos nikna kā pūķis, nezinu, kādēļ. kaitināja istabas biedrene nereāli un maz pietrūka, lai es viņai neielidinātu ar šampūna pudeli. turklāt nebiju izgulējusies; pakas sūtīšana no LV bija atcelta (baigi kārojas rupjmaizi). mm, laikam gan zinu, kādēļ.
tad bija mākslas nodarbība, kurā ķēpājos ar māliem. viss sāka uzlaboties, kad izveidoju svečtura Mildu, turklāt tagad mana mākslas grupa zina visu par Brīvības pieminekli. tad es uzzināju, ka kāda no mājām ir nozagusi mūsu karogu (mums bija jāuztaisa tāds, kas prezentē mūsu māju, kas saucas Svalegang (burtiski - bezdelīgu gaitenis), tātad mūsu karogs ir liels zars ar salīmētām papīra bezdelīgām virsū :D vēlāk tas atradāš saunā.). tad uzzināju par dažādām iepriekš izzagtām tualetes durvīm un virtuves mēbelēm. dabūju dzirdēt latviešu valodu, runājot ar mammu, tēti un Madaru. uzzināju, ka paka no LV, izbrauc šodien, tajā iekšā visādas rupjmaizes, melnais balzams, sporta drēbes - jeij. Agnese būs šajā nedēļas nogalē, trīs vienīgie cilvēki, kas mani kaitina šeit, nedēlas nogalē brauc uz mājām. un kucheza's (afrikāņu bungas) nodarbībā iemācījos divus fakin sarezģītus ritmus un dauzīju kā malacis. un visam pa virsu vēl te ir fakin pavasaris. ne miņas no sniega un silti. redzēju bildes no Latvijas, man jūsu žēl (un reizē iekšēji ļauns prieciņš).
un vēl redzēju šito rīta - music for one apartment and six drummers.
P.S. ļoti atvainojos, ka šodien esmu tāda high maintenance, šodien tiešām varētu vārtīties no prieka.

te, iespējams, sanāks maktens palags, tādēļ padomā vai vēlies traumēt sevi.
otrdien dziedāju korī soprānu. un, ņemot vērā to, ka esmu diezgan saaukstējusies, tas izklausījās pēc piedzēruša īru veča. bet jautri vismaz. trešdien biju uz kucheza (afrikāņu bungas), kas bija nejēgā forši. sākumā gan bija diezgan pagrūti darīt dažādas lietas ar rokām, bet pēc tam jau gāja diezgan labi. iemācījos kaut kādu fakin sarežģītu ritmu uz tām lielajām divdaļu bungām, kuru jau paspēju aizmirst.
ceturtdien neatceros, kas notika, bet varu galvot, ka tas bija kaut kas labs, jo šeit, neticami, bet fakts, vienmēr notiek kaut kas interesants. laiks iet tik ātri, jo konstanti atrodos ekšena virpulī. vakardienu atceros mazliet labāk, lai gan, tuvojoties rītam, atmiņai kļūst arvien grūtāk uzticēties. pusastoņos bija speed dating, kas izrādījās diezgan jautrs pasākums, paspēju mazliet iereibt, sajaucot saaukstēšanās zāles, trīs alus un skrūvi. tad ballīte turpinājās bārā, spēlēju galda futbolu, biljardu un dejoju pie jocīgām dziesmām. kaut kādos divos naktī ar dviem čaļiem izdzērām atlikušo šnabi un tad es atrubījos virtuvē. neatceros, kādā veidā un kad, bet pamodos astoņos zem savas segas pilnīgi pārliecināta, ka atrodos gultā. piecēlos pārsteigta un apjukusi, apēdu puscitronu un aizgāju tālāk gulēt. brokastīs mājas biedri apsmēja mani un es sajutos kā mājās. tagad jau es vairs neslēpjos savā istabā tik daudz. tāpēc ar katru dienu kļūst labāk šeit. te gan kļuva aukstāks pāris dienas, bet labi, ka te īsti nesnieg. tas palīdz manai vieglajai ziemas fobijai.
šovakar nākamā ballīte. plānotas vairākas tematiskās pa kurām var ceļot no vienas mājas uz otru. man gan tas izklausās mazliet lame, bet, ņemot vērā to, ka šeit viss kaut kā notiek labāk, moš arī šis pasākums tāds būs.
nākamreiz es apsolu, ka uzrakstīšu palagu, kurš nebūs tik garlaicīgs.
P.S. man kaut kā Keane patīk sodien.