biju uz baletu šodien. Tango. Ceļojumi. visnotaļ foršs - prieciņš. noskatījos filmu A Guide To Recognizing Your Saints. vēl viens prieciņš. es pēdējā laikā, šķiet, skatos visu, kur ir Roberts Daunijs Jr. ņerr. tāds pats periods bija ar ar Edvardu Nortonu. un, protams, vēl ir arī Metjū Perijs, protams. neverending crush kā tādai divpadsmitgadīgai meitenei. hih, man jau vienmēr tie smieklīgie pievelk un par Periju vairs nerunāju. :D vienalga, kādi muļķi būtu. kad man kāds liek smieties līdz asarām, es jau liekos apakšā. :D muļķīgi, vai ne?
ai, sūds.

piektdien bija diezgan patīkams vakars pēc visa tā kaķa sabiedrībā pavadītā laika - cilvēkos. LKA filmu skate un pasēdēšana Space Dog'ā ar meitenēm. vienvārdsakot - man to vajadzēja. tagad tikai jāsaņemas un jāuzraksta divi referāti kultūras teorijā. vēl jācer, ka man pietiks pacietības un pašdisciplīnas, lai līdz janvāra sākumam paspētu pietiekami labi sagatavoties septiņiem eksāmeniem, kas jākārto. turklāt nākamnedēļ notiek prozas lasījumi, kurus es vēlētos apmeklēt, bet pienākuma sajūta kliedz, ka jāmācās.
kaut kāds dzīves apnikums iestājies.

ū, kā vienā vakarā viss var saiet grīstē.

patiesībā jokaini ir tas, ka visi, ziemai tuvojoties, kļūst mierīgāki un pamazām iegūst tuvojošos Ziemassvētku sajūtu, kamēr es gribu, lai tas viss ir pagājis un iestājas pavasaris. beidzot. varbūt tādēļ, ka tam visam pa vidu ir mana dzimšanas diena, par ko es vispār neesmu sajūsmā. bla

skumjš gan ir fakts, ka man diezgan neticamu iemeslu dēļ nācās nedēļu gulēt mājās ar bailēm, ka esmu noķērusi cūku gripu, kaut gan patiesībā temperatūra, galvassāpes, 'aukstoņi un karsoņi' ir nenormāli sačakarētu tulznu rezultāti. nekad nebūtu iedomājusies, ka vienkārši tizlas ādas kedas spēj noturēt mani gultā nespējīgu neko darīt veselu nedēļu. tādēļ - rīt ir massive ballīte, uz kuru es ceru ierasties, ja dabūšu naudu un ja mani no turienes neizmetīs, par ko es stipri šaubos. tagad vīns mazliet aptumšo manu veselo saprātu un rosols spiež vēderu, tādēļ varbūt jāturpina skatīties stulbus seriālus un uzticēties rītam, kas gudrāks par vakaru.
bučas, mīlu, čau.

otrā diena, kad tētis pēc piecu mēnešu prombūtnes ir mājās, un viņš jau ir tādā pālī, ka nevar nostāvēt kājās. vienkārši neticami.

patiesi, nepamanīju, cik ir pulkstenis. tomēr neesmu palaidusi garām visu. vienalga - šis mans veselības stāvoklis nemaz nepalīdz.

šodien patiešām ir trešdiena? esmu zaudējusi veselu dienu, nezinu kādā veidā. turklāt mana māsa ir aplaidusi mani ar kaut ko, ceru, ka tā nav cūku gripa or smth. un, bļin, rīt man jāsēž un nenormālā ātrumā jāveseļojas, lai piektdien varētu parādīties foršajā ballītē, kuru gaidu jau mēnesi - jā, jā, astotā klase all over again.
- man ir problēmas.