ja nākamgad Positivus'ā būs Kings Of Leon, es no bēdām uztaisīšu pašnāvību. tas būtu vienkārši noziegums pret cilvēci.

ārā ir sniegs, jak. un mani ziemas zābaki ir Kandavā. sūds, man riebjas ziema.
turklāt dators ir pilnībā nobrucis un viņu ir okupējis kaut kāds Security Tool, par ko es pirmoreiz dzirdu, kas man neļauj atvērt neko. kā jums šķiet, ir prātīgi sameklēt kādu datorģēniju tā vietā, lai ietu uz servisu un atstātu kaudzi ar naudu?

ak, nākamā rīta paģiru saldme, bļe.

esmu gulējusi pusotru stundu un jūtos kā sūds. nolādu savu bezatbildību.

biju uz baletu šodien. Tango. Ceļojumi. visnotaļ foršs - prieciņš. noskatījos filmu A Guide To Recognizing Your Saints. vēl viens prieciņš. es pēdējā laikā, šķiet, skatos visu, kur ir Roberts Daunijs Jr. ņerr. tāds pats periods bija ar ar Edvardu Nortonu. un, protams, vēl ir arī Metjū Perijs, protams. neverending crush kā tādai divpadsmitgadīgai meitenei. hih, man jau vienmēr tie smieklīgie pievelk un par Periju vairs nerunāju. :D vienalga, kādi muļķi būtu. kad man kāds liek smieties līdz asarām, es jau liekos apakšā. :D muļķīgi, vai ne?
ai, sūds.

piektdien bija diezgan patīkams vakars pēc visa tā kaķa sabiedrībā pavadītā laika - cilvēkos. LKA filmu skate un pasēdēšana Space Dog'ā ar meitenēm. vienvārdsakot - man to vajadzēja. tagad tikai jāsaņemas un jāuzraksta divi referāti kultūras teorijā. vēl jācer, ka man pietiks pacietības un pašdisciplīnas, lai līdz janvāra sākumam paspētu pietiekami labi sagatavoties septiņiem eksāmeniem, kas jākārto. turklāt nākamnedēļ notiek prozas lasījumi, kurus es vēlētos apmeklēt, bet pienākuma sajūta kliedz, ka jāmācās.
kaut kāds dzīves apnikums iestājies.

ū, kā vienā vakarā viss var saiet grīstē.

patiesībā jokaini ir tas, ka visi, ziemai tuvojoties, kļūst mierīgāki un pamazām iegūst tuvojošos Ziemassvētku sajūtu, kamēr es gribu, lai tas viss ir pagājis un iestājas pavasaris. beidzot. varbūt tādēļ, ka tam visam pa vidu ir mana dzimšanas diena, par ko es vispār neesmu sajūsmā. bla