es daudz varu izturēt. bet ir dažas lietas, kuras es netaisos paciest visu dzīvi.

man sāk likties, ka esmu pārdevusies tviterim, atstājot novārtā cibu. cik šausmīgi.

patiešām jābūt uzmanīgam ar to, ko vēlies. šodien izteicu domu par rītdienas lekciju neapmeklēšanu. kas notiek, kad atnāku mājās? visnotaļ tiešas Rota vīrusa pazīmes. vai nav brīnišķīgi? pilnīgi liekas, ka visa pasaule sadevās rokās, lai man palīdzētu, bļ.

kursa ballīte bija dikti forša. nevaru vien nopriecāties, cik jauki cilvēki manā kursā pagadījušies. šodien gan visnotaļ mokošas paģiras visu dienu bija, bet tas nu ir beidzies - āmen.
btw, vēl tikai divdesmit divas dienas līdz Anglijas braucienam. nespēju sagaidīt. :)

btw, viens no foršākajiem seriāliem, ko esmu skatījusies - HIMYM.

varu paziņot, ka sesija ir oficiāli beigusies. rezultātu lapiņa ir nodota un atzīmes nav peļamas. uzzinot literatūras teorijas un latviešu literatūras vēstures atzīmes, biju visnotaļ iepriecināta, taču, apzinoties savas pieļautās kļūdas, biju gatava sev aci izraut - teorijā nenokārtoju ar izcilību tikai tādēļ, ka nejēdzu līdz galam uzdevuma nosacījumus izlasīt. kurš Tā eksāmenos dara? ok, literatūras vēsturē izcilība man netika, jo Brieža kungs nepiekrita manis sacītajam. bet tomēr - es Bela darbos saskatu reālas postmodernisma iezīmes. un nē, tam nav obligāti jānozīmē, ka viņš ir postmodernists, pie velna!
nekas, rezultāti ir apmierinoši, sesija beigusies. taču latvieša skaudīgā daba tomēr bāž man sejā to, ka citiem vienalga ir labāk par mani citos priekšmetos (nekad neesmu sapratusi, kā tos sauc augstskolā). muļķīgākais ir tas, ka, reāli padomājot, es ne uz vienu eksāmenu nemācījos ne tuvu tik daudz, cik būtu vajadzējis, principā, dodot priekšroku filmām un alum. tā kā - manis pašas vaina, ofkõrs. bet nākamsemestr' es visiem ielikšu!
P.S. es nenormāli gribu uz Mono koncertu, pilnīgi rauj sirdi ārā, ka tagad netieku pie naudas. turklāt Acoustic Alchemy arī būs! life sucks.

kur, pie velna, ir karstais ūdens, ibio?

man vajadzēja diennakti, lai atietu no vienas no labākajām ballītēm pēdējā gada laikā. sākās viss ar bezjēzīgu steigu četru stundu garumā. nē, patiesībā tas sākās ar slinkošanu visas dienas garumā, kas noveda līdz minētajai steigai. tā es daru, jā, - visu pēdējā brīdī. tur jau gaidīja liels spainis ar asiņaino Mēriju visiem (perfekts dzēriens Krēslas 'Edward meets Bella' pārtijam), es, nevēlēdamās jaukt alkoholu, nopirku mazo arīdzan. beigās viss noveda līdz tam, ka nopirku vēl 0.35, kas nozīmē, ka piektdien izdzēru kopumā 0.5 l šnabja + vēl kādus pāris kokteiļus no spaiņa. man nav ne mazākās nojausmas, kādā veidā man tas izdevās, jo parasti es bārā izdzeru četrus alus/trīs kokteiļus un aizeju mājās pati pirmā. sešos no rīta man likās, ka ir kaut kādi pustrīs, un pirmoreiz manā mūžā es atļāvos dejot krūšturī (es gan neizģērbos pati). un jāpiebilst, ka Madaras jaku atradām tikai nākamajā rītā ap divpadsmitiem. iepazinos ar ļoti daudz cilvēkiem, un visi bija tik jauki, ka garlaicīgi man nebija ne mirkli. abas ar Madaru pamodāmies divpadsmitos dienā, palikušas pēdējās tur ar Ginteru un Māri, kuri aizgāja ēst un mums vēl nācās klīst pa dzīvokli kādu laiku. vēl kas - nekad nebiju bijusi ballītē, kurā nākamajā rītā bija palicis pāri tik daudz alkohola. tas man liek justies vēl nožēlojamāk, ņemot vērā to, ka izdzēru, šķiet, lielāko daļu no visa, kas tur vispār bija, dīvainā kārtā, saglabājot veselo saprātu. ok, paliksim uz šī viļņa, jāiet dušā - BEIDZOT.
P.S. tētis būs klāt pēc pusstundas glābt mani no bada viltīgajiem bezdibeņiem. būt pavāra meitai ir lāsts un svētlaime vienlaikus. žēl, ka viņš rīt brauc uz Angliju.