eksāmeni beigušies un tas ir tik atbrīvojoši, ka nezinu, kur likties. rezultāti gan bija sarūgtinoši, bet tā (izņemot literatūru) bija pilnīgi mana vaina. nākamgad ir jāsāk beidzot mācīties un jābeidz gurķoties.
vakar bijām pirtī, sen nebija sanācis. tagad skatos seriālus, ēdu zemenes un dzeru balzāmu - brīvība beidzot.
nepatīkamākais ir apziņa, ka tas nebūs ilgi. man jau ir nopirkta lidmašīnas biļete, koferis, daudz kanēļa. aizbraukšanas diena tuvojas arvien ātrāk un mani biedē sajūta, ka es varu izrādīties vēl nožēlojamāka, nekā šķiet, un atbraukt mājās pēc divām nedēļām. kaut gan, ņemot vērā vajadzību pēc naudas, tas ir maz ticams.

tātad prom tomēr braucu jau piektajā jūlijā. ballītes rindojas viena pēc otras. nu katrā gadījumā, ja kāds vēl grib mani satikt pirms aizbraukšanas, tad zvaniet vai jebkā citādi dodiet ziņu - gan jau es jūs iestarpināšu savā aizņemtajā grafikā. nu jā - patiesībā man nav tik daudz ballīšu, es meloju, lai izklausītos kruta šņuk. nu, draudziņi, sāciet spiest pogas. btw, man nav kredīta, ceru, ka jums ir. :D par to runājot, man zajebal (ēs atvainojos) jau, ka okarte kādu divsimto reizi (es nepārspīlēju) atsūtījuši īsziņu par to, ka man kredīts beidzies. mjā, nopietni? no šit, Šerlok.
ak jā, rīt un parīt pēdējie eksāmeni - dāņu valodā. man nopietni liekas, ka esmu pelnījusi pa muti, ņemot vērā manu intensīvo mācīšanos.

viss gāja labi, izdomāju, ka rīt uz konsultāciju neiešu. tāda laba sajūta tagad. :D

izdomāju, ka prezentācijā runāšu par vardarbīgu izturēšanos pret bērniem. ja tevi interesējoša tēma, tad iešu līdz galam, ko tur vairs. bet nu, meklējot materiālus, man te interneta kafejnīcā nopietni jāvaldās, lai nesāktu raudāt. kaut kāda galēja smadzeņu atrofēšanās, lai neteiktu vairāk. ceru, ka man tajā prezentācijā baigi nesakāps dusmas.

klausos 5Nizza un tagad jau man vienalga viss. :D rīt angļu valodā prezentācija, kurai nevaru tēmu izdomāt, kaitinoši, nu! vēl interneta kafejnīcā man neļauj neko rakstīt wordā.
tāda sajūta, ka visas lietas, kas jādara kaut kādā mudžeklī sapinušās, un tā kā salietojusies smejos par visu. bet nekas, vēl tad tikai divi dāņu valodas eksāmeni. un tad mūsu Anglijas meitenes jāsatiek, un literātu putenis noraus jumtu Zvejniekciemā. un tad es braucu nomierināties uz pusotru mēnesi.
nāk tāds 'īīšk!' ārā, katru reizi, kad iedomājos par visu to foršo.
btw, ceturtdien braucu uz Kandavu atpakaļ, respektīvi, to dienu es gribu mazliet atlaist, tāpēc jūs, kas tur dzīvo, sadabūjiet vēl tos, kas parasti brauc ciemos (:D) - es gribu ballīti.

historiogrāfijā labāk, nekā cerēts. pasaules literatūras vēsturē gan kaut kas tik kretīnisks, ka gribas vienkārši izgāzt kādu sienu. nu atzīme jau nav slikta, bet fakts, ka es noteikti biju pelnījusi augstāk par to, ka tēmu norunāju gandrīz ideāli (viena kļūda, manuprāt, neizraisa divu atzīmju noslīdēšanu), turklāt vēl, kad kāds cits, norunājot daudz sliktāk, dabūja tikpat. huiņa, nu, un es neatvainojos. tas nozīmē, ka budžets tagad nespīd.
parīt angļu valodas prezentācija, nav ne jausmas, par ko rakstīt. nu vismaz šodien nē. es gribu sēdēt, rīt čipsus, dzert kolu un skatīties seriālus tagad. neviens pat alu ar mani šodien negribēja izdzert. vot.

sēžu interneta kafejnīcā un meklēju atbildes uz iztrūkstošajiem jautājumiem pasaules literatūras vēsturē, kamēr zem manis MadHouse ceļ nost jumtu. man riebjas eksāmeni, turklāt šis ir viens no pretīgākajiem (pārāk liels apjoms, pārāk maz laika un pasniedzēja eksāmenos esot nejauka). man ļoti žēl sevis šobrīd. nekas, pirmdiena un tad vēl tikai trīs.
šodien mācos pie loga un pamanīju, ka kaut kāda kaija ievākusies uz pretējā grausta jumta. mistika, turklāt mans kaķis vienkārši juka prātā un ar savu ņerkstēšanu traucēja man lasīt.
es vakar arī izmetu trīs ar pusi stundas, staigājos pa veikaliem un meklējot vasaras kurpes. gala rezultātā nopirku kaut ko pavisam jocīgu, nezinu, kur tos apavus vilkšu, bet baigi vajadzēja. pff, kaut kāda blondīne.
katrā ziņā mana dzīve šobrīd ir neaprakstāmi interesanta, pilnīgi vēmiens nāk.
P.S. vakar sāku atkal Jumpravu klausīties. nu vienkārši tik forši, ka prieks.

un vēl man beidzot ir mainījies viedoklis par to pusotru mēnesi Norvēģijā. kaut kā bail bija atstāt Latviju, gaidāmo foršo vasaru šeit ar visiem. laikam likās, ka mani aizmirsīs (ne jau, ka mani tik vienkārši vispār būtu iespējams aizmirst) pa to laiku. lai gan mani nekad nav sajūsminājis fizisks darbs (tieši slinkuma dēļ), es vismaz atbraukšu ar normālu naudu atpakaļ. turklāt man šķiet, ka vienreiz ir jāsajūt tas, ko nozīmē strādāt, lai nopelnītu naudu, ko tērēt. jo līdz šim, šķiet, es neesmu izcēlusies ar īpašu racionalitāti šajā jomā, lai cik neticami tas arī liktos. mācies, meitene, dzīvi dzīvot. nu jā, pats galvenais jau, protams, Norvēģija pati. Skandināvu valstis vispār vienmēr ir bijušas vienīgās, kas mani pievelk (neskaitot Franciju un Angliju), un tagad man ir reāla iespēja izbaudīt to sajūtu, kā tur ir. arī tas, ka nākamgad uz pusgadu braucu uz Dāniju mācīties. labākais jau, liekas, ir tas, ka nav tās standarta tūrista nastas - visu apskatīt pēc iespējas īsākā laika posmā.
atpakaļ atbraukšu kā jauns cilvēks un tad es jums visiem rādīšu velnu.