mātei sagribējās kultūru, gājām skatīties koncertu kūltūras namā. un, vai man dieniņ, ko es satieku..
Viņu - kuru cenšos aizmirst, ar kuru visus salīdzinu, kuram pieder manas slēptākās domas, par ko Viņam labāk nekad neuzzināt
un Viņa māti - vienu no skaistākajām sievietēm ar tādām acīm, ka raudāt gribas. Viņa ir sava veida elks man, un es to nevaru izskaidrot.
un viņiem visiem ir tās skumjās acis, arī Viņa māsai un Viņas meitai. tās nav acis, dēļ kurām ir vērts mirt, bēt tās ir acis, kuru dēļ ir vērts dzīvot.