esmu šokā. pasākums bija lielisks. pirmo pasākuma daļu es vienkārši šokējos cik draudzīgi un feini var saprasties tik atšķirīgu cilvēku kompānija. es gribu vēl. vēl mazpazīstamu cilvēku ballītes. jo kā es mācos tādos brīžos! mācos gan par citie, gan par sevi, redzu savas vājības un dotības komunicēšanā, novēroju pie kā vēl jāpiestrādā un kas jācenšas izmainīt. un, šķiet, es sāku cilvēkiem patikt. nav jau tā,ka tagad viņi mani uzskata par pirmo beibi rajonā, bet pēc pasākuma, ,domājams, es viņiem iepatikos. jo no malas par mani vienmēr nepareizi spriež, nolāpīts.

dažbrīd liekas - pie velna tās attiecības, neesmu tam radīta un tamlīdzīgi. bet tad, Tu, cilvēks, ieej draudzīgajā vislatviju vienojošajā portālā (un šoreiz es nerunāju par urlas.lv) un sajūties kā sūds skatoties uz pārīšu bildēm, lasot tos salkanos, banālos, nodrāztos, dzejas un romantikas pārblīvētos tekstus. tā jau pat cilvēki kā es var sākt ticēt viņu jūtām! bet, līdz amora bultas skars manu grūti atrodamo sirdi, man jāsamierinās ar īslaicīgām, bez nākotnes attiecībām, kurās visu saka kā ir un neatstāj nne šķirbiņu romantikas. tpfu, vells, kur es esmu iepinusies! ( un kamēr gaidam edvardus, pakaifosim par manu jauno mīļāko aktieri (piedod rasel!) Anton Yelchin -  )