Viņš zvana Viņai jau otro dienu. Nepārtrukti. Draudzene Viņai pastāsta, ka vakar Viņš kā no zila gaisa izšķīries ar ar savu meiteni. Tā pat vien - atbildējis savai nu jau bijušajai draudzenei. Viņa draugi arī neko nesaprot. Atkal zvana mobilais. Viņa tomēr nolemj pacelt, jo agri vai vēlu Viņš anyway Viņu atradīs. Klusums, es gribu tevi satikt, atnāc šovakar. Un viss. Viņš jau nolicis klausuli, bet Viņa vēl tur telefonu pie auss. Viņa saprot, ka nevajag iet. Nebūs labi. Viņa ir sāpinājusi kādu meiteni, kaut arī glužī neapzināti. Un Viņš arī pārdzīvos. Gan jau... Vienkārši jāsaņemas.
Viņa sēž Viņa istabā uz palodzes un skatās uz mēnesi. Pilnmēness. Tikai tā var izskaidrot Viņas rīcību. Draudzene ar pērējiem skaļi diskutē par kko blakusistabā. Viņš stāv atspiedies pret aizvērtajām durvīm, cieši noraugās Viņā. Nevar būt, ka Viņam ir bail vai nedroši. Tikai ne Viņam. Tas nozīmē, ka ir Viņas laiks rīkoties. Viņa lēni nokāpj no palodzes, absolūta miera gaitā sper pāris soļus līdz Viņam. Pienāk klāt, pavisam cieši klāt.Viņa smarža.. STOP. Zūd kontrole. Viņs vairs nespēj saglabāt vēsu prātu. Overload. Viņs to jūt. Viņš vienmēr jutis tādas lietas. Viņš vienmēr spējis Viņu izkausēt. Un Viņa to labi apzinās. Skatoties Viņai acīs, Viņš saņem Viņas rokas savās un pievelk sev klāt vēl ciešāk. Pārāk daudz mīļuma, pārāk liela pieķeršanās. Sāpes - tāds būs šīs izrādes fināls. Viņa nolemj to izdarīt ātri un nesāpīgi. Uz gultas tiek nosviests Viņa krekls un Viņas rokas slīd pāri Viņa spēcīgajām, nu jau jaunā vīrieša krūtīm. Rēta. To Viņa atcerās. Viņš noteikti arī, jo tā bija reize, kad Viņš mēģināja izrādīties Viņas priekšā. Viņš mēģina to izdarīt arī tagad - pārņemt visu savās rokās. Parādīt, cik Viņš ir varens. Spēcīgs. Cik liels bad boy. Viņa to vienkārši neļaus. Viņa pastiepj roku līdz durvju rokturim, aizslēdz durvis. Viņš saprot, kas tūlīt sekos. Viņas mazā nāve. Ātri un nesāpīgi.
Smēķējot, skatoties zvaigznēs un raugoties uz Viņu, saldi guļošu, Viņai nav nemazākās nožēlas. Viņā spēcīgā mugura. Mmm... Viņa to nedaudz noskrāpēja. Taču tas Viņam piestāv. Viņa ātri saģērbjas, atkal aizies angļu stilā. Tā vajag. Nekāda vājuma, pieķeršanās. Viņa apsēžas uz gultas malas, noglāsta Viņa guļošo ķermeni. Hmm, gluži kā bērns. Draugi jau labu laiku prom, klusām aiztaisot durvis Viņa cenšas Viņu nepamodināt.

Tā tomēr bija maza nāve. Viņa mazā nāve. Ātra un nesāpīga, kas Viņai bija baudpilna uzvara.