vèl stunda jàgaida. iet vai neiet? iet. vismaz bùs kàda cerìba un varbùt izmaiñas. bet varbùt bùs sagrautas cerìbas. shì valsts mùs degradè - liek domàt tikai par vèderu, citam vnk mès nespèjam nopelnìt.

man patīk šitāds gaiss - braucu mājās un ostu. tā velk uz riktīgo lietu, uz negaisu. un jā - virs purčika kaukas zibina. un vēlreiz. bet pie manas mājas tikai pāris piles nopilēja un viss. bet tas gaiss...
un ar visu to - neatceros, vai aizslēdzu mašīnu vai nē?

gribu vēl vienu tattoo. un vēl vienu. kaķa pēdas nospiedumu uz pleca un kaukādas stilizētas acis taj vietā, kur mugura zaudē savu cienīgo nosaukumu. tikai gribu kvalitatīvāk nekā tas mans pirmais par 25ls tikai kontūra un vēl šķība.

fans, fotogràfs, operators, shoferis, nesèjs un tagad vèl arì personìgais shuvèjs - un vìriñsh vèl bubinàja, ka es teicu, ka apprecèju viñu un arì viña grupu. but im ok with that.

vèl viena kolègje uzrakstìja atlùgumu. es arì gribu to akmeni no sirds novelt un sàkt kauko jaunu, pàràk ilgi te esmu aizsèdèjusies. un 38ls algas pielikums man liekas smieklìgs. ja tàds bùtu vismaz reizi 3mèneshos ar mùsu inflàciju vèl varètu konkurèt. fuck it.

bijām atkal izbraukuši no rīgas. līdz starpiņupītei (lol). negribējās jau braukt mājās, bet cits nekas neatliek. stulbi, ka tā. ģirts ar antru pie ģirta brālēna, mūs ar aicināja, bet mums jau nepatīk svešā kompānijā un vēl ja tu nezini, kā pēc tam mājās tikt vai arī kāds paliek nedzēris. nav jau interesanti. skuķim rīt uz darbu, pie tiem ar nevar. laura vakar esot iztusējusies, šodien negribot. pakaļa. vajadzēja paņemt šņabi un lauru un maukt pie karlis_i, vismaz būtu bijis jautrāk. vismaz nebūtu jāsēž mājās. laura nepiekrita pat pie mums atbraukt. liela pakaļa.
tā gribas piedzerties un patusēties. jācer, ka moš prezentācijā varēsim bik patusēt. moš jāatstāj visa aparatūra un mašīna mp un jāpadzer, tad arī varētu kaut ar taksi līdz mājām aizšaut. iedzertu, patusētu bik, nākamā dienā uz cēsīm. nu un pēc tam jau vajadzētu kādu weekendu uz viļķeni sataisīties visiem.
eh kā gribas piedzerties patiesībā. džins uz abiem šovakar jāizdzer gan, jo vīriņš uzstājas, jo neizskuva paduses, kad es viņam to teicu :)
bet džins divatā jau nav tas.

man bùs cits darbs lìdz maija beigàm un es varèshu mierìgi tikt uz visiem konchiem.

man dikti nepatìk melot, bet dazhreiz sanàk. vislielàkie meli manà mùzhà ir bijushi un bùs par to, ka man patìk stràdàt ar cilvèkiem.

nemaz nenozhèloju, ka ergo neko ìpashi daudzsoloshu nesolìja un teica ka pazvanìshot, ja bùs vakance shaipus daugavas un ne centrà. bet ir tik forsh laiks àrà, gribas kautvai korkjì pasèdèt, to siltumu un dùmakaino sauli pabaudìt.

vakar saskatìjos pain klipus. es bùs pirmà rindà blomè. tikai nedrìkst atkal pàrdzert jègu kà pagàjshgad sanàca.

taas divas rokasbremzes pat uz mp neatvilkaas. vispaar tur nekas praatiigs nebij, paardesmit dzeeronji tuseejaas metaala pavadiibaa, juris kaa klauns staigaaja sadzeeries, akal viirinjam ap kaklu krita.
beigaas aizmaucaam liidz saulkrastiem, juuru mekleet. neatradaam, aizsalusi laikam. tumsaa jau nekaa redzeet nevar. riit pa dienu jaabrauc mekleet.