es apmaldījos. braucu un apmaldījos šajā pilsētā, pa kuru iekdienā varu braukt aizvērtām acīm. pēkšņi neaptvēru, kur es esmu un kurp ved šis ceļš. pārāk apjukusi un izmisusi esmu. man vajag žēlastību, piedošanu, sapratni, uzticību, mīlestību, mieru.
nesaki neko, vīriņ. tagad ne. pēc diviem gadiem un 24ām dienām es tavā klēpī raudāšu aiz laimes un smiešos par šodienu. bet vēl man ir grūti. tomēr es tevi pārāk mīlu, lai padotos. un es nepadošos. Lenores, Edija un mūsu pašu mīlestības dēļ.