Tu zini, ka dziļo domu no dzejoļiem es vispār ļoti reti uztveru. Man liekas, ka daudzi dzejoļi ir savārstīti tikai tā- lai būtu, un daudzi- lai autors vnk izlaistu no sevis ārā tās sajūtas, ko nevēlas paturēt. Es pats tā daru, un tādēļ ļoti reti dodu kādam savējos lasīt. Un pats reti lasu citu darbus.
Bet man patika šis-
sit down here
let's cry a while
don't be afraid
i'm here to stay
man kādreiz patika Veidenbaums, bet tagad esmu palicis optimistiskāks, tāpēc tas vairs tā- ne pārāk. Kas man tagad patīk, pat īsti nezinu. Love..:)