cilvēku visļaunākā īpašība ir visur saskatīt tikai ļauno un pārsvarā tas viņuprāt tiek vērsts uz viņiem.
vai tas, ka es līdz šim esmu dzīvojusi priekš citiem un vienmēr tikusi piekrāpta un padarīta par vainīgo, ir slikti? tagad es dzīvoju sev, lai pēc kāda laika, kad viss būs nokārtots, varētu ne par ko nedomāt un dzīvot tikai priekš citiem - priekš vīriņa un bērniem. bet tas uzreiz tiek pārvērsts egoismā, ka es gribot izmantot, ka man vajag naudu un vēl ko tik nē. man nevajag naudu. nekad man nav patikusi nauda un es to ienīstu un negribu. ja būtu iespējams, es strādātu, lai man būtu jumts virs galvas un kāds iedotu par padarīto maizi un kādu drēbi. pirmatnēji, bet man nevajag neko šiku, nevajag neko daudz. man vajag tikai mīļoto cilvēku blakus, jumtu virs galvas, maizīti pusdienām un darbiņu, lai nesajuktu prātā.
es mīlu tevi, vīriņ(L)
un mammai ir iestājies vīramātes sindroms:$:(