Man šķiet, vīriņš šodien mazliet izbijās no mana paziņojuma, ka man nav bail no nāves. Man šķiet, ka no tās reakcijas es vairāk nobijos nekā no fakta apziņas.
Man protams ir bail, ka nāve man var uzglūnēt aiz kāda stūra vai no kādas pretim braucošas mašīnas, bet tā ir vairāk vēl šī brīža šoka, sāpju, pēkšņuma baile.
Bet man nav baiļu par to, kas būs pēc tam. Es zinu, ka Tiesa būs taisnīga, un tas ir galvenais, kas man rūp. Es zinu, ka es pati cietīšu par to, ko citiem esmu nodarījusi. Bet es arī zinu, ka, kamēr esmu dzīva, man ir iespēja to nožēlot un varbūt pat labot, un ir iespēja neko vairāk nesadarīt. Un tas būs Mīlošs Tēvs, kas mūs visus tiešās.