anima_de_nera:

zini, ka tā, kā bija, vairs nemūžam nebūs - nebūs ne baiļu, ne neizpratnes, ne neizprotamu nojausmu, ne sāpīgu atraidījumu...
bet turpmāk arī nebūs nekā no tā, kas ir tagad - izmisuma kaucieni tumsā un mūžīgais sasalums starp palagiem, vientuļas asaras un aizraudātas autobusu logu rūtis...
būs tikai dārga mīlestība uz ārprātīgas kaislības bāzes un realitātes asumi, kas nogludināti ar ģimenes sajūtu... kopīgi rīti, vakari, murgi, slimības, panākumi, baudas....