nupat pamodos, uztaisīju kafiju un nenormāli sāka sāpēt mugura. moš pa tām 5ām minūtēm, ko logs bija vaļā, jau paspēja savilkt? cerams ka pāries, man vēl šur tur jāaizskrien šodien, nedo dies palikt mājās, pie šujmašīnas jau arī ar sāpošu muguru nevar pasēdēt. būs laikam jāvelk siltā josta ārā. uf. kā pensim invalīdam.

un - dikti gribas uz maskavu. kaukā domas visu laiku brauc ar metro un vazājas pa arbata veikaliņiem. tur tomēr tie krievi ir diezgan patīkamāki nekā šeit, kaut gan osobennosti naciji jau paliek. un mani pat nebaida tas ceļš līdz maskavai, tas tikai tādu adrenalīnu vien uzdzen, piedod asumu ceļojumam.

un vēl gribas kādus 2000euro liekus kabatā un uz kādu dienu noparkoties x-tra-x berlīnē...

upd.: klausos HIM live konci, visu pēc kārtas un secinu, ka likšu vīriņam to arī noklausīties to arī, lai kā viņam nepatiktu. jo ir jāmācās smukas pārejas no vienas dziesmas uz otru. visiem puikām, ne tikai vīriņam. jāpielauž tikai. uf.