Es jūtos tik ļoti nogurusi. Negribas neko- ēst, dzert, strādāt, celties no rīta, iet mājās, seksu, končus, braukt kaukur, remontēt, pirkt mēbeles. Neko, neko, neko negribas. Ja nu vienīgi nogulēt 24 stundas, saņemt kautkādu dopingu un aizbraukt kautkur pavisam pavisam prom. Nezinu, nav spēka pat pagulēt normāli.

Redzēju šodien Mariju. Un atcerējos savu sāpi. Vakar jau laurai sūdzējos, ka nav laika ģērbties tā kā patiešām gribētos - svārkos, kleitās un korsetēs, mežģīnēs, lakādās un samtā. Gribētos daudz šūt un fotografēties. Nav īsto apstākļu, īsto cilvēku, īsto laiku. Bļeģ. Gribas daudz ko no tā kā nav iemainīt pret šito ikdienu.