Palikt strādāt Nelsā par kasieri, skatīties kā visi citi kāpj nahaļna uz augšu, bet manus pīkstienus neviens nedzird, par algu, kuru pēkšņi mistiskā budžeta dēļ samazināja, garlaikoties 3 dienas nedēļā darbā un klausīties, kā brunifācijs mums velk stundas nost pēc savas patikas. Vai arī iet strādāt 5 dienas nedēļā pa 8ām stundām audumu veikalā, kas priekš manis ir paradīze, bet par vēl mazāku algu pirmos mēnešus. Bet visas 7dienas un sarkanie datumi brīvi, 10-19. Nez, vēl jāizdomā. Dikti jau gribas prom no Nelsa kā tāda un pa gabalu, bet bail iegrābties. Uh.

Viens nepateikts vārds tik ļoti var sāpēt un tik ļoti sabojāt vakaru, ka viss sagriežas