ja vien man būtu kurp iet...
es nezinu kas un kāpēc tā notiek. man sāp. es runāju. bet man nepaliek vieglāk, bet tieši otrādi - vēl grūtāk paliek. dubultā uzliek atpakaļ. un sāp. un es atkal raudu. jo vienmēr esmu vainīga, jo paveru muti. bet mute man ir, lai runātu.
ja vien man būtu kurp iet, es iespējams ietu. vismaz uz kādu neilgu laiku, jo nevarētu izturēt viena. bet gribētos aiziet vismaz uz brīdi. bet nav kurp. māju nav. nav māju....

:'(

piedod vīriņ:'(
mīlu:*:'(