man it kā viss ir nostājies savās sliedēs, it kā nekas nebūtu noticis. man pat pašai sirdsapziņas pārmetumi bikiņ sāk rasties, jo faktiski es jau biju pieradusi, ka mammas nav tuvumā. vienīgi kad aizbraukšu uz liepāju, tad gan noteikti sajutīšu, ka kaukā trūkst. jau pagājšpirmdien likās, ka māja tukša, mammas istaba auksta un baisi klusa...