man kaut kā tas viss liekas kā tāds murgs, no kura nekādi nevar pamosties. neliekas, ka kaut kas no tā visa ir noticis īstenībā. neticas, ka redzēju mammu mirušu, pieskāros viņas vaigam un pierei, kas bija gluda un auksta. neticas, ka redzējām kā viņai uzliek virsū zārka vāku un mēs ar brāli, tēti un danu saliekam puķītes virsū un pēc tam uzmetam virsū smiltis :'( galīgi neticās. iespējams, viņa tikai ir izgājusi un vakarā būs mājās. iespējams, ka viņa atkal ir slimnīcā uz laiku, ka mums tikai jāaizbrauc viņa apraudzīt, jāaizved kaut kas garšīgs, kāds apelsīns un tīra veļa.
bet patiesībā viņas vairs nemūžam nebūs mājās. danielam neviens nevārīs neko īpaši garšīgu un mums ar brāli un tēti arī. neviens vairs ap 20iem nezvanīs pa lēto tarifu un neviens 21os neies gulēt, lai 6os laistu kaķi laukā....
galvenais, lai tētis tagad turētos.