Vakar pārnāku mājās a frīkam pamazām savelkās drauģeļi visādi. Šie tur dzerstās, frīks man prasa, vai drīkst uzlikt pāris savas dziesmas. Man jau nav žēl, bet lai aiztaisa durvis. Ok, es eju uz istabu - durvis uz otru istabu vaļā, sīkie knariņi uz lodžijas izlīduši pīpēt un nosvilināt manu segu, ko es tur vēdinu. PIMPJĀDIŅAS nelaimīgās!
Uzdāvināju Vīriņam vakar dāvanu - nevienas no apenēm viņam neder, par grāmatu nekāda īpašā sajūsma nebija, maisiņu ar ēģiptes motīviem viņš ieraudzīja tikai šorīt:'( raudāju pusnakti, jo tā jau ir otrā reizē, kad es uzdāvinu kauko ģērbjamu un viņam neder un viņš paliek BEZ DĀVANAS:'(
Un šodien man ir tā aizpampušas acis, ka neturās vaļā :'(
bet es dikti mīlu savu vīriņu:'((L)

29ajā būs redzams daļējs saules aptumsums. Tad tādēļ viss iet galīgā dirsā!

Es esmu pelnījusi daudz vairāk - strādāt tīrām rokām un ar datoru, kam pieslēgts internets, braukt pusdienās ar mašīnu tur, kur es gribu, nevis kur tuvāk un lētāk, iet mājās laicīgi un kad vajag, tad tas tikt un nejusties vainīgam, ka kādam jāstrādā tavā vietā. Eh, nu dabūšu es tādu darbu, izkarošu!