viņa to vien darīja, kā dzinās pakaļ saviem sapņiem. tie ik pa brīdim ļāva, lai viņa piekļūst pietiekami tuvu, lai liktos, ka tie sāk piepildīties, bet tad atkal uzņēma ātrumu un gandrīz pazuda no meitenes redzes loka.
reiz viņa saslima. saaukstējās - tā domāja viņa pati. un gulēja, atpūtās, dzēra daudz sulas un zāles. un lasīja grāmatu. par edgaru alanu po, par viņa dzīvi, darbiem un domāšanu.
meitene ļoti vēlējās, kaut būtu līdzīga kādam no rakstnieka darbu varoņiem. katrā personāžā viņa meklēja kādu līdzību ar sevi. tik ļoti viņa vēlējās būt kaukas tik īpašs, ka par viņu būtu uzrakstīts stāsts. tik ļoti vēlējās...
viņai tā bija parasta saaukstēšanās, no kuras viņa pēc murgainas nedēļas izveseļojās. vai varbūt arī ne...
notika brīnums un saaukstēšānās patiesībā izrādījās dilonis. ar to viņa mocījās pusotru gadu līdz nomira tikpat skaisti kā e. po jauniņā sieva virdžīnija. tikai meitene nomira vienatnē. vai varbūt ne...

@8.12.2005.

tik šausmīgi negribas atkal šķirties no vīriņa :'(