meitene. laikam jau vairs ne meitene, bet sieviete. tomēr jauna. tumšiem matiem. silti brūnām acīm. mīļām un brīvām (ja vien acīm var piedēvēt šādu īpašību) acis. skatoties, nē, veroties viņā, liekas, ka var redzēt sienu aiz viņas. viņa šķiet kā rēgs, tāda gandrīz gaistoša.
būtne...
un tomēr kolēģe...
varētu viņā iemīlēties, bet tā taču tikai būtne...

vai katrs nepateiktais vai neuzrakstiitais vaards spiezh uz dveeseles spaarniem vai tikai uz sirdsapzinju?...