maskava

liidz maskavai
tāda birokrātija sen nebij pieredzeeta un kādu laiku arī negribas.

turpceljsh
eds sāka stāstīt par vilkačiem un bladāc - alnis uz ceļa! jautri.
nakts ar neparedzeeto celja remontu un stress par to, cikos mees buusim galaa. un robezha. birokrātija un slinkums. niikshana uzdzen besi un neticiibu, prieksh kam tas viss.
un tad vēl bedres, bedres, bedres. un maksas celjs ar vēl lielākām bedrēm.
puikas streso un lamājas uz valdību un birokrātiem, bet ir apņēmīgi padarīt savu darāmo.
žēl laura, viņš visgrūtāk pārcieš šitādus braucienus.

maskava
pilsēta forša, samērā viegli atrodam klubu. tādā dig-dig-dig ritmā puikas jau gatavi kāpt uz skatuves, knapi no busa izkāpuši un lauziens - somi kā lielās šiškas sāk lekties un orgi kā sunīši aste kājstarpē un mēģina neiebraukt galīgi mīnusos. nu i nah - bija skumji, ka palika tikai kādi 20 cilvēki, un obidno, ka skaņotāji nolažoja ar intro (tas puikām laikam visvairāk iekoda nervā). bet vismaz tie, kas viņus redzēja, domāju, ka bija autā - nospēlēja labi. skaņa laba, gaismas interesantas.

pāris līkumi pa naksnīgo maskavu mcdonalda meklējumos un pāris stundu miega gultiņās manuprāt bij tieši laikā uz neizdevušos galamērķi.

mājupceļš
rīts ar brokastu meklējumiem, prātīgs ceļš uz māju pusi un vispārējs nogurums.

ceļojums, lai arī pašiem pa kabatu iesita, nenāca par ļaunu - sevišķi atpakaļceļa sarunas par anālām un ne tik anālām tēmām. pieredze pa krievijas ceļiem, ar robežsargiem, ar somu zvaigznēm. pašiem savstarpēji jau arī palīdz šitādi stresaini pasākumi.

tāds lūk mans nesakarīgais review.