šodien bija laba diena. no rīta pirms 8iem vīriņš zvana, ka jau brauc mājās no darba. neesot ko darīt, palaiduši šo mājās. man uznāca besis, ka akal kad man brīvs, vīriņš strādā un otrādi. noseboju darbu, pazvanīju, pateicu, ka man ir sūdīgi ar vēderu, rīt būšu.
tā nu mēs izgulējāmies līdz 13iem, piecūkojām divas pannas ar klāt raujošām pankūkām un aizbraucām izvēdināties. gribējām līdz jūrai pie ragaciema, aizklīdām cauri vilkachu mezhiem līdz engurei un vèl lìdz tukumam. tàdos brìzhos viss ir super, ka viss nokàrtosies, ka tikai mazliet jàpacieshas.
un vél - ka visa pasaule valjà. atpakaljceljà uzzinäjàm ka martà jàspèlè lietuvà, jàiesilda itàlju Novembre. un tad aprìlì uz maskavu. kà gribètos tà visu laiku dzìvot uz riteñiem. ja nav màju, tad nevajag - varu dzìvot jebkur uz pasaules, ja vien zem manis ir 4 riteñi.
Un atbraucot atpakalj màjàs paliek slikti. Nàk virsù kashkji, bardaks krìt uz nerviem. Gribas nomirt un nav spèka nekam.