es te tā sāku pārdomāt pēdējā laika notikumus nedaudz.

šorīt vienā pohusapnī redzēju, ka mamma ar tēti ir izšķīrušies, nevis mamma mirusi. ka tagad būs tā, kad mamma būs mājās, tētis dzīvos citur ar kādu citu sievieti, bet kad mamma nebūs mājās, tad viņš dzīvos mājās. dikti dīvaini. savu mūžu nevarētu iedomāties, ka tētis spētu pieņemt kādu citu sievieti par savu, jo viņš taču mammu ļoti ļoti mīl un es nešaubos, ka tā būs, līdz kamēr viņi atkal nesatiksies.

bet nu anyway, es te tā padomāju. pēdējais, ko es mammai paspēju uzrakstīt tajā dienā, kad viņa nomira, bija, ka es viņu mīlu, lai arī kādas būtu mūsu attiecības bijušas. un tajā vakarā viņa nomira. es pat nepazvaniju viņai vairāk, domāju, ko es viņu traucēšu, ka viņa tik miegaina un tā. es tagad tā domāju, ka varbūt tas bija pēdējais, ka es beidzot sadūšojos viņai to pateikt un tad iestājās miers. varbūt to viņa gaidīja? sagaidīja un aizgāja.

un vēl. man jau te ir it kā vieglāk, es jau tā biju tālāk no liepājas, no mammas arī. nesatiku vairs pēdējā laikā tik bieži, bij pierasts, ka viņa tāpat visu laiku ir slimnīcā, ne mājās. bet kā tur brālim tagad? un svetai? un tētim galu galā? es te strādāju un vandos visur apkārt, man ir sava parastā ikdiena. man vēl arvien liekas, ka mamma jau ir atkal slimnīcā, ka sandris un sveta viņai aizved to, ko vajag, ka es aizbraukšu uz liepāju un moš viņu būs palaiduši uz brīvdienām mājās no slimnīcas.
bet tā taču nav. tētis ir reisā, lai nebūtu jāsēž mājās, tukšās mājās. brālis tagad ar svetu uzpasē opapu un omammu, lai tie tur māju galīgi neaizlaiž postā. mums jāizdomā, kur lai liek visas mammas n-tās drēbes (viņai tagad pēdējā laikā bija saradušās tik daudz jaunas smukas drēbes), kā lai sakārto māju, lai sandris ar svetu un bērniem var iet tur dzīvot. tētis grib ierakties darbā, un labi vien ir. bet es pat nespēju iedomāties kā viņi tur jūtās. kad es aizbraucu tad uz liepāju, iegāju mammas istabā un tā likās tik tukša, klusa un auksta. tīri vai baisi sametās. tad es nespēju iedomāties, kā tētim bija gulēt vienam pašam viņu gultā un saprast, ka viņa mīļotā sieva neatgriezīsies....