| |
[11. Dec 2004|23:31] |
| [ | troksni izdala |
| | Kaspars Dimiters- Aborta Princese | ] |
Laiks ir tik ērmots, un dzīve it īpaši. Sametas kāds zobratiņš, saķeras ritentiņš, un cilvēki sastopas par agru vai par vēlu..
|
|
|
| |
[20. Nov 2004|18:48] |
|
Tie ir sarkanie smiekli. Kad zeme sāk prātā jukt- viņa tā smejas. Tu taču zini, zeme ir sajukusi prātā. Viņā nav ne puķu, ne dziesmu. Viņa palikusi apaļa un gluda, un sarkana kā galva, kurai noplēsta āda. Vai tu redzi viņu? |
|
|