| Kārtējais meinstrīms |
[13. Dec 2007|14:53] |
|
Ak jel, cik atkal modīgi ir kļuvis, rupji runājot, nod** svētkus un itkā pretoties komercializētajiem pasākumiem. Būtu labāk burkšķējuši par valentīniem, halovīniem utml., zsv nu le ir vienīgie svētki, kas cenšas ieviest gaišu svētku sajūtu. egocentrisms ir aizmirsis, ka viens no nosacījumiem ir dāvāt prieka pasākums un nevis- pirkšanas un sirdsapziņas attīrīšanas. vienīgie svētki, kas postulē un nosaka ģimenes kopā būšanas aspektu. bet mums kā pārlieku aizņemtiem pašiem ar sevi (teiktu- psiholoģisko onanāciju) galvenais taču ir apgrūtinājums, it kā šie svētki būtu katru mēnesi. spļauju! |
|
|
| pulksteņi |
[12. Dec 2007|00:58] |
Kāds kaitēklis (ar labvēlīgu motīvu) ir piestiprinājis man pie sienas lielu un apaļu, un kas ir vissvarīgākais- TIKŠĶOŠU pulksteni. Vakar bij pirmā nakts kopā ar jauno iemītnieku un pl. 2 naktī mans mēra kauss jau bija pāri pār vāciņu, ķēros un rāvu pulksteni no sienas un rāvu baterijas laukā- lai taču aizverās.
Tagadiņ ar pabeigta un gandarīta darba sajūtu un tomēr trīcošu sirdi dodos uz gultas pusi, vai šo nakti es beidzot izturēšu un vai beidzot aizmirt tomēr spēšu, neizmetot tikšķētāju pa logu.
Atceros, bērnībā slimojot, nakšņoju vecāku gultā. Kā jau kārtīgiem padomijas cilvēkiem pienākas, istabu "rotā" vismaz 4ri tikšķētāji un katrs savā ritmā un tonalitātē. Tās šausmas ir neaizmirstamas un sajūtas, ka nevajag jau nemaz tik daudz, lai satiktu biedrus baltos halātos.
wish me luck.
solis kārtējā savu principu pārvarēšanas akcijā.
UPD.: izturēju stundu, tikšķētājs tagad atrodas WC |
|
|
| |
[11. Dec 2007|21:41] |
kaitinoši, ka ar vārdiem ir krietni par maz, lai izskaidrotu savu viedokli otram.
vai arī te ir pavisam cita problēma.
un kuram kretīnam (lasīt- ģēnijam) ienāca prātā doma izobražatķ burnuju ģejtelnostj un uzradīt Windows vistu ar visu trako jauno, ūberskaisto Offisu. Dēļ šī ģēnija jau 40min lādos, ka savā mīļotajā mājas kompī netieku klāt pie izmocītā darba. &&^$%#$()__^$##&()(^$#@##^* |
|
|
| |
[10. Dec 2007|13:24] |
Pavasarī nopirkšu lielus, krāšņus gumijniekus un kā aprobežota mājsaimniece sēdēšu puķu dobēs un neviens ar nekādiem līdzekļiem mani neizdzīs no tās bedres laukā. skuju.
bet tagad, a nu ka ķeramies klāt pie "Globalizācijas un mākslas" |
|
|
| Horror |
[8. Dec 2007|14:40] |
Kā jau tas notiek vienmēr, kad ir jāstrādā. Aizrāvos tā nedaudz, papriecēšu arī Jūs.
Tā kā skati nav diezinko mīlīgi, tad
( japaslepjj ) |
|
|
| |
[8. Dec 2007|13:34] |
Lai arī kārtējo reizi nomāc miega bads, 6dienas rīts definējams kā visnotaļ aktīvs un darbīgs. Proti, cepu, atslidu un visbeidzot atgremoju recenziju par "Candy Bomber".
Vienmēr ir tik grūti rakstīt recenciju par izstādi, kas ir patikusi un tās mīnusi ir tikai man pašai subjektīvi saprotamie, par kuriem runāt nav vaļas. Neteikšu, ka iedvesma iet roku rokā ar mani, tā ir aizbraukusi atvaļinājumā uz vēju neplosītām zemēm un audzēm, mani atstājot tepat.
 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) freakart
tu mani esi sakārdinājis ar topošajām iespējamajām vakariņām, rezultātā līdzi paņemtie laksti vairs neizsauc ne mazākās apetītes iespējas.
</span> |
|
|
| |
[5. Dec 2007|09:44] |
|
sapnis, kad guļot mierini sevi ar domu, ka tas ir sapnis, ka realitātē (cerams) tā nav. |
|
|
| |
[4. Dec 2007|23:24] |
gulēt, gulēt un vēlreiz gulēt.
šķiet, ka vairāk par šo pasākumu spētu tik ilglaicīgāk saviļņot ceļojums. bet, šobrīd spēju nopampt sākot ar 11 stundām. tas nozīmē, ka vecuma marazms (par laimi) man vēl nav piezadzies. sesijas elpa pakausī ittin nemaz nelīdz attapties. un lai izpilditu šo Ulmaņa trijgadu plānu, par labu nāktos pamest darbu. nebūtu tad arīdzan problēmu ar formu.
murgs, te pat nav jāiedziļinās, jo atkal esmu uz uzvarošā krāciena ceļa.
tas, kas verētu modināt, mani nemodina. krāniņu noraušu!(lj usera- soria daiļrunīgajiem vārdiem izsakoties) |
|
|