|
1. Feb 2008|17:40 |
jā, tēma laba.
Pie mums bija reiz foto izstāde- kaut kāda mācītāja portreti (kas vēl piedevām tikko aizdevies citos medību laukos). Nemūžam nebūtu varējusi iedomāties, ka ticības pārņemtie var tā uzvesties- kā zīdaiņi, bezkoordinācijas rāpuļi un apmātākie sektanti. cilvēki krita gar zemi, raudāja, histēriski psihoja, savas lūgšanu krelles kāra uz attēliem, lūdza dedzināt sveces utt. murgs. un te jau parādās apsēstība pat ne tikai ar neredzamo cilvēku, bet tā saucamajamiem viņa zemes kalpiem. slimība nevis ticība, vienvārdsakot. |
|