| |
[1. Feb 2008|09:13] |
tādos izmisuma un bezspēcības mirkļos kā šis, gribas citēt kādu personu (kurējo, vairs neatceros gan), ka
"ir Dievs tas kungs tur augšā miris un lejā Sātans nobeidzies. |
|
|
| |
[1. Feb 2008|13:46] |
nekad neesmu sapratusi cilvēkus, kas riska momentos, īpašos pārdzīvojumu mirkļos vai nāves draudos spēj paļauties un ticēt kam augstākam par cilvēciskām būtnēm un tehnoloģiju brīnumiem. Ja jau tur augšā kāds ir un pār mākoņa malu noraugās lejup, tad kādēļ tas vispār pieļauj šādu situāciju rašanos. Varam to saukt, ka katrs saņem pēc nopelniem, sacūkota karma un tā tālāk. bet kā tad tas var skart zīdaiņus un mazus bērnus? vai apsūkātas mantiņas un noplēsta spēļu lāča auss ir tik noziedzīgas darbības, lai sajustu nāves dvašu tieši sejā?
Lūk tas man šķiet aktuālāk par jebkādiem pārspriedumiem par sievietēm- vīriešiem, seksu, auto un naudas kāri and all that bullshit un pārējām atgremotajām "vērtībām" |
|
|