|
[30. Aug 2007|23:31] |
Godbijīgi varu paziņot, ka tik nedēļu pēc atgriešanās man ir sācies atklimatizēšanās periods.Līdz tam- dzīve brīnumainā dūmakā ar izjūtu par atgriešanos. Bet nu šodien pirmā darba diena un esmu atmesta atpakaļ vecajā realitātē. Kājas, rokas vēl dzīvas, toties smadzenes nefunkcionē un nevēlas pat sākt to darīt. Ko gan viņām pārmest, ja ķermenis uz galva atrodas dažādās dimensijās. Pat nepiezogas mazākā vēlme tās apvienot, ikdienišķās problēmas to izdarīs pašas.
Rītu runāšu lielus bargus vārdus kamerā. Un tad nu gan vajadzētu sapurināties un rižo galvu dabūt uz pleciem atpakaļ. Par to kā veiksies- tad nu rītu. |
|
|