pavisam naiva un dzīvei nesagatavota

katru dienu ar kādu draudzeni satiekos.
vakar, izejot no darba, piesējās viens kolēģis - tāds nu dikti runātīgs un uzmācīgs, kurš pirmo reizi redzētam cilvēkam visu savu dzīvi izstāstīs. nu, tāds savādnieks. viņam bija jāiet uz citu pusi, bet šis mani uz LMT pavadīja, tad līdz Vecrīgai, un pat tad, kad jau satiku družku, piedāvāja picu iet paēst. veixme, ka družkai bija jāgaida pastā sava kārta, ta vismaz atšuvu:) Nav jau runa par patikšanu, ir runa vienk. par savādnieku...