pavisam naiva un dzīvei nesagatavota

šodien maza pasēdēšana centrā. rītdien atkal uz teātri, pa nakti paliek māsīca ar draugu. hmmm, abi gulēs mazā gultiņā atsevišķā istabā... un mamma ļaujot! kaut arī - ja neļausi, vai tad tas kaut ko mainīs? atceros sevi gandrīz 19 gados... vienīgi es gāju 2. kursā, bet viņa 12. klasē.
jā, un tad jau nedēļas nogale būs garām...

šķiet, ka neesmu mainījusies, ka laiks nav nemaz tik daudz pagājis, bet... ja skatās uz radu (un ne tikai) bērniem, kurus esmu redzējusi vēl mātes vēderā, skumji jāatzīst, ka laikam kļūstu veca. vēl krunku nav, bet pasaule jau cita, citi cilvēki valda, cita paaudze ienāk darba tirgū, apritē. kaut kā vairs nejūtu to sajūtu, ka viss vēl priekšā un jebkas ir iespējams...

...un atkal tā sajūta, ka dzīve paiet garām...

pirmais redzētais raibais tauriņš atnesa patiesas ziņas - jau 2 kāzas šovasar:) kur esam aicināti, protams:)