|
|
|
Oktobris 15., 2007
18:39 - Ak vai....
ex... grūti kaut ko mājās izdarīt labu, ja bērn ir. Ja es kārtoju vienu istabu, viņš otru demolē. Ja es kaut ko labu daru virtuvē (ēst taisu, traukus mazgāju), tad viņš demolē istabas, ja es viņam palūdzu palīdzēt - viņš ļoti palīdz.. līdz aizraujas vai apnīk ;)
NU tā man iet. Un šodien jau tā tas laiks kakains, tad vēl arī puiks ar savu klaigāšanu bezjēgā mani dzen izmisumā. Kliedz un viss - tāpat vien...
P.S. par mantām - ja pērkat bērnam rotaļlietas - ļaujiet viņiem izvēlēties pašiem. Mēs Armandam iemācījām mantas izvēlēties pašam. Kad bija pavisam maziņš, viņam tika piedāvātas 2-3 mantas, no kuras varēja ņemt vienu. Tagad jau droši veikalā var pateikt - aizej izvēlies ko vēlies un viņš arī izvēlēsies. Un kas ir forši - tā manta viņam patiesi būs mīļa. Tā viņš tika pie mīļākās mantas - peles jeb "lī", kā viņš saka :) Pe"Lī" vajaga no rīta, vakarā un pa dienu. Pelei tiek rādītas multenes, grāmatiņas un viņa tiek vienkārši vazāta līdzi :)
Dāvinātās mantas neviena viņam nav tik mīļa :)
|
Oktobris 12., 2007
13:15
man ir spamojamais :D viss dēļ darba... ja tie mūžu nebūtu prasījuši tās dumjās atskaites, tad es vēl aizvien būtu cītīgi lasījusi/labojusi savu BD, a tagad nikā :(
Kā bērns skatās grāmatu - viņš rāda uz dzīvnieku - es viņam saucu, kas tas ir. Ja viņš parāda uz lāci vai peli, tad pēc tam uzreiz norāda uz savām mantām - lāci un peli. Tipa no sērijas, nu kā šitos sauc, tu zini - nu tad tie ir tie paši :)
|
11:25 - Hmmmmm....
Vakar vannā bija slinkums sniegties pēc sava šampūna un izmazgāju matus ar puikas šampūnu - skaitījās dikti labs, no kura asaras nav un kas tik. Izmazgāju matus un sapratu, ka nu i nafig, vairāk bērnam ar to šampūnu matus nemazgāšu - šausmīgi nepatīkams ādai. Tad jau nav brīnums, ka puikam nepatīk, ka viņam matus mazgā.
Secinājums, nopirkšu citu šampūnu, a ar šito māju mazgāšu. Da nu, bērnu mocīt, fu!!
|
Septembris 28., 2007
12:24
Laiks skrien ar vēja spārniem. es tikai tikkkkko sapratu, ka šodien taču pēdējā septembra darbdiena!!! A kurš ta manā vietā rakstīs atskaiti?? Nu kurš no tiem 7 rūķiem, a?? Liekas, ka bērns ir sagriezies tā kā tām vecmātēm gribas - jo tagad man tā iešāva pa iekšām, ka maz nelikās!!!!
Vāks.
|
Jūlijs 30., 2007
Jūlijs 6., 2007
15:44
Sveiki, cibiņi.
Kā jums ietās? Laikam daudzi ir atvaljinaajumaa?
Njemot veeraa to, ka arii mans viirietis ir atvaljinaajumaa, tad man nav konkreetu nedeelju dienu.
Ko lai taadu jums labu pastaasta? Nu... mees jau esam eedushi pirmo seenju meerci, kas godiigi salasiitas savaa mezhaa. Un siicis saak braukt mashiinai pie stuures - dikti jau nu vinjam taa visa nodarbe patiik.
Nu ja - taa kaut kaa.
Pamazaam notiek lietas, lai vareetu uztaisiit otro staavu - pirms tam gan daudz priekshdarbu. Bet pamazaam viss notiekaas.
|
Februāris 28., 2007
08:34 - Hip-hip - urā :)
Labs rīts, pasaule!
Šodien īpaša diena! Un kas interesanti - arī šodien snieg sniegs. Atceros, kā skatījos ārā pa logu uz to, kā snieg sniegs.
Vakar palika gads, kopš mums ir māja.
Taču šodien paliek gads, kopš pa pasauli skraida smaidīgs blonds puika ar lielām zilām acīm vārdā Armands Jānis :)
Jā, kā viens mazs cilvēks no rozā, ar dzīvi neapmierināta bērneļa, gada laikā var pārsvērsties par omulīgu, dzīvespriecīgu, mūziku un dejot mīlošu cilvēciņu :)
Īpašais puika - mēneša vecumā jau turēja galvu, divu mēnešu vecumā jau spēlējās ar mantiņām - kuras mācījās paņemt, iemācījās velties un triju mēnešu vecumā jau bija pirmie zobi. Nu ja - tad piecos mēnešos iemācījās sēdēt, par ko mani dikti nopēla daktere. Pusgada vecumā cilvēks jau mēģināja rāpot. Un bija visi astoņi zobi. Septiņos mēnešos brīvi rāpoja pa māju un devinjos mēnešos cilvēks piecēlās kājās, bet uz ziemassvētkiem viņš sāka staigāt ar pieturēšanos, bet janvārī jau bez turēšanās. :)
Tāda lūk tā attīstība - ātra.
Nu ja un arī mēs paši pa šito gadu esam mainījušies - es noteikti esmu kļuvusi pacietīgāka un ar trauslāku miegu :)
Labi, jāiet kaut kas jāapēd :)
Lai jums laba diena.
|
Janvāris 3., 2007
10:50
Nu ko - jau trīs dienas nodzīvotas jaunajā gadā!!! Pats jaunā gada sagaidīšanas process bija gana veiksmīgs - i izdevās garšīgs cepetis, i bērnu nolikām laicīgi gulēt - vienīgi zivs par maz sacepās un šampis sasala. Visādi citādi viss ok, un kā par nelaimi - bērns arī pamodās tieši uz laiku, kad bija tiki tiki divpadsmit. Taču uz to laiku šampis bija jau atkusis - atlika vien atvērt, kas arī bija gana neviegli, jo korķis nolūza - un tomēr - mēs tikām pie tā sasodītā šampja!!!!
Un bērns pēcāk līdz pat 2iem sēdēja kopā ar mums āugšā un tusējās.
A šodien jau atkal strādājam - viss ir kā parasti, vienīgi - aizvakar pamodos ar sajūtu, ka ir jauns gads - pirmo reizi tā :)
labi, nav ko diži gari izplūst - lai jums labi strādājas :)
|
Decembris 27., 2006
11:10
Labs rīts.
Nu ko - dāvanas saņemtas (tanī skaitā arī celtniecības fēns un šnabis), pīrāgi uzcepti - pat mīklu pati taisīju, lai gan varēju jau arī nopirkt un tomēr. Jā arī piparkūkas paši sacepām, tiem gan mīklu gatavu iepirkām. A Ziemsvētku sajūtas nebija - jo sniega nebija un visas tās dienas tādas sačakarētas - sestdien ciemiņi, svētdien paši ciemos un pirmdien, otrdien kaut kā nobumbulējāmies pa mājām. Visa bēda, ka nebija viena tāda vakara, kad svinētu, bet nekas. Galvenais, ka bērnam sadāvināja končas (nu labi, mums arī), kuras tagad ik pa brīdim iegraužam. Bērns mācās staigāt, smuki stāv. Ir iemācījies mantas likt kastītē - tad nu ik pa brīdim kaut kas kaut kur tiek ielikts. Ak jā - vēl bērns mācās dalīties - viņš dod iekosties un saka - am :)))) Ļoti smuki māk pāršķirt lapas grāmatiņai... un vispār - baigais ziķeris.
Egli tomēr pārnesām mājās un pat izpušķojām - ir smuka. Vot sniega gan pietrūka.... Nu ja un visam pa vidam tam - suņu darbi un nedarbi. Ak pareizi - es taču vēl 6dien pie friziera pabiju - godīgi pateikšu - man patika.
Nu tā kaut kā.
|
|
|