|
Maijs 11., 2005
odze | 14:07 Vakar man bija līdzīgs noskaņojums. Dzejolis (šis), ko netīšām izlasīju, palīdzēja savākties! Ceru, ka tas patiks arī Tev! :) māris melgalvs."lietus lāses pieskāriens".-viena lāse aizķērās.
'Mazs nomirušu mīlestību lietus. Pēc ziedputekšņiem nosmaržo,pēc tiem. Es stāvu noskalots no vienas vietas un brēcu augustā pēc ceriņiem. Un brēcu jūlijā pēc maijpuķītēm. Pēc zelta lapām decembrī,viss nobrēcies pēc tām.
Un saldā sapnī trīsreiz dienā krītu un nemanu,ka man no kabatām jau visa kaparnauda izlasīta, vien daži sudrabgraši nopakaļis skrien. Vien daži lupatlaši klunkurē no rīta un garā virvē salasīto sien. Mazs nomirušu mīlestību lietus. Līdz ādai izmircis,es tomēr gaidu klusi. Vai tiešām dzīvas nav nevienas vairs? Nav tomēr manī it neviena nomirusi.'
lai jau līst,ja vien nebūtu tik auksti.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |