Kārtējo reizi aizdomājos par cilvēka dzīvo - šodien ir, rīt vairs nav. Un kas paliek - atmiņas un gars.
Kādas atmiņas? Manas atmiņas par maniem "aizgājušajiem" tuviniekiem ir nenoteiktas - bet labas. Man ir emocijas attiecībā pret viņiem - labas.

Kaut kur bija teikts, ka cilvēks nav miris tik ilgi, kamēr par viņu atceras.