Dzēšlapa - 25. Marts 2009

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Marts 25., 2009


09:46
Labrīts saulainajā trešdienā. Šodien daļu no puķēm, kas bija istabā ienesu koridorā - atbrīvojot vietu paprikai un citiem stādiem. Viena daļa fizāļu jau jāpiķē. Kaut nu ilgāk pieturētos saule, siltums un sniegs vairs nesnigtu. Nav smieklīgi!

(6 raksta | ir doma)

10:32
Cik daudzi no jums ir bijuši Okupācijas muzejā?

(11 raksta | ir doma)

11:01 - Par māras dienu iekopēju.
Pavasara Māras diena
Autors Sigita Lablaika

25. martā pavasaris atlaidies ar saules spārniem. Tam noteikta sava darba kārtība: vispirms atbrīvo zemi, kaut arī ūdens guļ zem ledus. Kamanu ceļš beidzies. To nomaina rati. No ziemas stinguma mostas dzīvnieki un kukaiņi. Beidzot uzceļas arī pats meža valdnieks lācis. Tā ir Māras diena – pavasara atmodas laiks.
Visu nakti negulēju,
Māras rīta gaidīdama,
Lai lācītis celdamies
Savu miegu neatdeva.

Šo pavasara atmodas dienu vēl sauc par Kāpostu Māru, Mārinu, Kustoņu Māru, Zāļu dienu, Pavasara Māru vai vienkārši Kāpostnīcu.

Atrazdamās līdzās nozīmīgajai sieviešu kārtas dievībai laimai, Māra ietver sevī mitoloģiskās un maģiskās funkcijas: Māra kā Zemes māte, Veļu māte:
Mīļās Māras istabiņa
Pilna sīku šūpulīšu.

Māra – sērdieņu aizbildne, Māra – lopu aizgādne, Māra – saimniece, kam atslēgas aiz jostas.
Visu rītu mīļā Māra
Ar manīm ienaidā:
Es iegāju maltuvē,
Labrītiņu nedevusi.

četras Māras dienas gadā, protams, ir arī baznīcas svētki un sakritības dēļtos arī pieminēsim 25. martā – Pavasara Māra, Kāpostu Māra (Marijas pasludināšanas diena).

Pavasara Māra ir viena no tām dienām, kad koki sajūt sāpes, tādēļ tos nedrīkst cirst, griezt vai lauzt. Īpaši svētki šai dienā ir ābelēm – tās tiek pušķotas ar lentītēm, izrakstītām prievītēm, lai āboli labi augtu.

Māras diena vienlaikus bija Uguns svētki. Uguni it kā palaida atpūtā un vakarā vairs nededza, pirmo reizi vakariņojot saules gaismā, lai vasarā lauki un pļavas neaizdegtos no karstuma un būtu pasargāti no uguns nelaimēm un pērkona. Uguni nededzina, lai vasarā istabā nebūtu daudz mušu un odu, lai aitas nelēktu pār sētu un kāpostus varētu mīkstus uzvārīt.

Māras dienu zemkopji stingri ievēroja, jo tā nebija labvēlīga sējai, tāpat kā visas kukaiņu dienas. Arī govis pirmo reizi ganos nelaida.
Māras dienas ticējumi

· lai kļūtu stiprs, vesels un seja būtu balta, pirms saules jāmazgājas avotā.

· Ja Māras naktī olas čaumala staba galā nepārsalst, būs silts pavasaris.

· ja pēc Māras dienas ir auksts – rudens būs auksts.

· Ja nakts pirms Māras dienas ir auksta – viss pavasaris būs auksts.

· Ja Māras naktī salst – togad miežu nebūs.

· ja slapja Māras diena – būs slapjš jūlijs.

· Ja Māras dienā tin kamolus – būs labas kāpostgalvas.

· Ja Māras dienā iepūš auksti vēji – tie pūtīs vēl sešas nedēļās.

· Nedrīkst noraut nevienu zaru kokam, jo Māras dienā kokiem tek asinis.

· Māras dienā ar pūpoliem jāper visi ogu krūmi, lai būtu daudz ogu.

(2 raksta | ir doma)

12:10
17. februārī palika arī manam žurnītim 5 gadi, kopš viņš eksistē. Draugi ir nākuši un gājuši, bet kādi 40 ir palikuši no pirmsākumiem. Mugurkauls. Forši. Un jūs man joprojām esat interesanti - katrs pa savam. Pa reizei uz kādu ir dusmots, pa reizei kāds uz mani dusmojies :) jā, tas nav kino - tā ir dzīve :D

(15 raksta | ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba