|
|
|
Jūlijs 18., 2007
13:05 - Ja Tu man pazvanītu, es Tev pastāstītu, ka...
ir uzziedējusi viena no primulām, zili lillā krāsā. Smuka. Tā, kuru es pati no sēklām izaudzēju. Un ka šodien vienlaicīgi uzziedēja gan rozā lillija, gan rozā dienziede, kā sarunājušas. Un ka avenes izcirtumā ir tik gatavas, ka birst nost. Ir šausmīgi karsti, bet ēnā ir tīri patīkami. Ka bērns atkal negribēja iet gulēt, lai gan krita nost no kājelēm. Vēl es pastāstītu, ka ar katru dienu apņemšanās piebeigt to bakalaura darbu ir arvien lielāka un lielāka. Noteikti pasūdzētos, ka jāstāda īrisi un vīteņi, bet vakari par īsiem. Un lepni pavēstītu, ka āboli jau sāk palikt ēdami - ne nu gluži tā, ka pilnām mutēm, bet iekosties var :) Un protams - vēl aizvien jāvāc nost jāņogas un jāliek kompotā, tāpat kā upenes. Upeņu kompots arī ir ļoti laba lieta.
Lūk tā lūk, to visu Tu uzzinātu, ja man pazvanītu. Un pēc tam es apvaicātos kā iet Tev.
|
13:19 - Iznākot no dušas es sapratu, ka...
...dzīvošana laukos un nedošanās uz darbu mani ir mainījusi. Agrāk mana dzīve bija pakļauta sab.tr. sarakstam, darba laika sākumam un beigām. Veikalu darba laikiem. Bet tagad viss, kam esmu pakļauta saucas- daba. Pavasaris, kad ir jāsēj un jāstāda, vasara, kad sākās ogas un sēnes, un rudenī, kad viss jānovāc. Saulains laiks, lietus, sniegs, sals - viss mani ietekmē. Jokaini tā, bet es vismaz zinu kad kas notiks.Tas nav pēkšņi un negaidīti. Un man tas patīk - ka es zinu, ka jāiet avenēs, jo tās netupēs krūmā un negaidīs, kad man ienāks prātā tās nolasīt. Āboli pakšķēs zemē arī bez manas atļaujas vai aizlieguma. Un vienīgais, kas atliek man ir tajā visā ieurbties, to visu saprast un mācēt izmantot savā labā...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |