|
|
|
Novembris 20., 2006
12:20
Nu ko - ja nebūtu dabūjusi piecgades piespraudi, pat nebūtu piefiksējusi, ka jau piecus gadus esmu šinīs rindās!!!
Sestdienas salūts bija tīri tā nekas, vienīgi par īsu.Viena ljoti laba cilvēka apciemojums deva sparu ilgam laikam. Tā no sākuma likās, taču šodien viss atkal sačakarēts. Nu neko - dzīvē ir reizes, kad paša dēļ cieš kāds cits, tikai žēl, ka cietējs ir bērns. Sāku arvien vairāk un vairāk apsvērt iespēju sākt apgūt braukšanu un tad jau - gan jau arī pie mašīnas tikšu. Un nebūšu iespundēta 4ās sienās.Un nebūs man jāpārdzīvo, ka iespēja vienreiz mēnesī izrauties no mājām tālāk par veikalu tiek atlikta kāda pimpja &co dēļ. Jā, tad mēs ar Armandu varēsim viskur vizināties, braukt kur pašiem patīk un kad pašiem patīk, bet līdz tam vēl jānodzīvo.
Nezinu, kaut kāda es pārāk tāda šodien, bet tā ir mana problēma, gan jau ar to tikšu galā. Vispār jau es zinu, kas man visu parāva uz augšu, bet nu - gan pāries.
Un jā, svētdien ar mašīnu iestrēgām smiltīs, bet veiksmīgi tikām ārā.... suņi, kā par brīnumu, neko nav sastrādājuši, lai gan arī - varbūt atnāks no kumelītēm saimnieks un pastāstīs brīnumu stāstus. Es par to nebūtu pārsteigta.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |