|
|
|
Oktobris 4., 2006
09:01 - Iz 27./28. februāra atmiņām....
Vis domāju - vai ir vērts to rakstīt vai ne, bet tad nolēmu, ka tomēr ierakstīšu. Katram jau tās dzemdības ir citādākas. Un saka jau, ka visgrūtāk esot pārciest kontrakcijas, bet...kamēr es ar vīru bijām RDZN, kopā ar mani bija vēl 2 dzemdētājas. Nu, viņas tajā naktī patiesi dzemdēja un to cik šausmīgi ir klausīties kā sieviete kliedz dzemdībās es laikam neaizmirsīšu nekad. Es saprotu, ka dzemdības ne visām ir pāris minūšu jautājums, bet bija viens brīdis, kad es sapratu, ka es negribu, lai mans vīrietis ko tādu dzird, jo man - svešam cilvēkam, klausoties, kā viņām tur grūti, gribējās aiziet un kaut ko izdarīt, vai nu sadot ārstiem pa mici, lai taču dara kaut ko, vai arī iesist sievietei ar koka āmurīti, lai atslēdzās un nemokās. Un vistrakākais jau ir, ka to dzird cilvēks, kuram ir jādzemdē... tas šausmīgi iedzen stresā. Secinājums, dzemdību istabām ir jābūt skaņu necaurlaidīgām....
Un man ir liels prieks, ka man bija ķeizars - godīgi saku.
Taču, kad rakstījos ārā, iepazinos ar vienu māmiņu, kurai iepriekšējā naktī bija bijušas dzemdības -ziniet, viņai bija paveicies i ar vecmāti i ar visu un viņa bija stāvā sajūsmā par šo procesu, tā ka - kā nu kurai tas viss notiek. Pareizi - viņai bija bijusi anestēzija dikti laicīgi ;)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |