Dzēšlapa - 16. Novembris 2005

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 16., 2005


08:40
Nu ko - pēdējā nopietnā darbdiena pirms rītdienas svinēšanās. Tad nu pastrādāsim kārtīgi, ja?
Un man 6dien atkal eksis, ja kas ;D

(22 raksta | ir doma)

14:33
Sakiet, ar kādu tekstu, lai es palūdzu sabiedriskajā transportā palaist mani apsēsties tam paredzētajās vietās cilvēkus, kuriem varētu no turienes palūgt aizvākties?

P.S. Es pat varētu katru no tiem izmēģināt un jums pastāstīt kā nostrādāja :)

(23 raksta | ir doma)

15:34 - Veltījums visiem, kam ir e-maila adreses (negribējās spamot)
Reiz kāds bezdarbnieks pieteicās uz apkopēja darbu “Microsoft”. Tā nu
viņš tika uzaicināts pie Personāla departamenta vadītāja – uz pārrunām un
piemērotības amatam (respektīvi, grīdu mazgāšanai) testu. Pēc pārrunām
priekšnieks teica bezdarbniekam: “Tu esi pieņemts darbā; atstāj man savu
e-pasta adresi, lai varu Tev aizsūtīt aizpildīšanai dažas anketas, kā arī
paziņot pirmās darba dienas laiku un vietu”.
Te nu bezdarbnieks samulsa – viņam neesot kompjūtera un līdz ar to arī
e-pasta adreses.

Tad nu priekšnieks augstprātīgi norādīja, ka, ja jau vīrelim neesot
e-pasta adreses, tad viņš virtuāli vispār neeksistējot un nevarot tikt pieņemts
darbā “Microsoft”.

Bezdarbnieciņš skumīgs devās mājup. Kabatā viņam bija tikai 10 dolāri. Par
tiem viņš nolēma nopirkt tuvējā supermārketā 10 kg tomātus. Nepilnu 2
stundu laikā viņam izdevās tomātus pārdot par divkāršu cenu. Viņš šo “procedūru”
izmēģināja vairākkārt un mājās varēja atgriezties jau ar 80 dolāriem
kabatā.
Tā bezdarbniekam radās ideja, kā turpmāk nopelnīt iztiku.

Katru dienu viņš agri cēlās un vēlu devās gulēt, un ar katru dienu viņa
naudas krājumi pieauga vairākkārt. Drīz viņš iegādājās ķerru...tad preču
izvadājamo mašīnu, un drīz vien viņam piederēja vesels autoparks ar kravas
auto. Dažu gadu laikā vīrelis kļuva par lielākās augļu un dārzeņu
tirdzniecības firmas īpašnieku Amerikā.

Tad nu viņš sāka domāt par savas ģimenes nākotni un nolēma apdrošināt
dzīvību. Viņš piezvanīja apdrošināšanas aģentam. Kad saruna bija galā,
aģents vaicāja pēc klienta e-pasta adreses, lai varētu viņam nosūtīt
polisi.
Vīrs atbildēja, ka viņam neesot e-pasta adreses. Aģents nemaz neslēpa
pārsteigumu: “Dīvaini, Jums nav e-pasta adreses, bet Jūs vienalga spējāt
radīt tādu impēriju. Padomājiet, ko Jūs varējāt sasniegt, ja Jums būtu
e-pasta adrese”.

Vīrs mazliet padomāja un teica: “Nu jā, es varēju mazgāt grīdas
“Microsoft””.

Šī stāsta pirmā morāle:
Internets neko nenosaka Jūsu dzīvē.

Stāsta otrā morāle:
Ja esi nodomājuši kļūt par grīdu mazgātāju “Microsoft”, noteikti
ieviesiet e-pasta adresi.

Stāsta trešā morāle:
Ja Jums nav e-pasta adreses, bet Jūs smagi strādājat, varat kļūt
miljonārs.

Stāsta ceturtā morāle:
Ja saņēmāt šo stāstu pa e-pastu, Jums ir lielākas izredzes mazgāt
grīdas, nekā kļūt par miljonāru.


:)

(2 raksta | ir doma)


Iepriekšējā diena [Arhivētais] Nākošā diena

> Go to Top
Sviesta Ciba