|
Novembris 16., 2005
08:40 Nu ko - pēdējā nopietnā darbdiena pirms rītdienas svinēšanās. Tad nu pastrādāsim kārtīgi, ja? Un man 6dien atkal eksis, ja kas ;D
|
14:33 Sakiet, ar kādu tekstu, lai es palūdzu sabiedriskajā transportā palaist mani apsēsties tam paredzētajās vietās cilvēkus, kuriem varētu no turienes palūgt aizvākties?
P.S. Es pat varētu katru no tiem izmēģināt un jums pastāstīt kā nostrādāja :)
|
15:34 - Veltījums visiem, kam ir e-maila adreses (negribējās spamot) Reiz kāds bezdarbnieks pieteicās uz apkopēja darbu “Microsoft”. Tā nu viņš tika uzaicināts pie Personāla departamenta vadītāja – uz pārrunām un piemērotības amatam (respektīvi, grīdu mazgāšanai) testu. Pēc pārrunām priekšnieks teica bezdarbniekam: “Tu esi pieņemts darbā; atstāj man savu e-pasta adresi, lai varu Tev aizsūtīt aizpildīšanai dažas anketas, kā arī paziņot pirmās darba dienas laiku un vietu”. Te nu bezdarbnieks samulsa – viņam neesot kompjūtera un līdz ar to arī e-pasta adreses.
Tad nu priekšnieks augstprātīgi norādīja, ka, ja jau vīrelim neesot e-pasta adreses, tad viņš virtuāli vispār neeksistējot un nevarot tikt pieņemts darbā “Microsoft”.
Bezdarbnieciņš skumīgs devās mājup. Kabatā viņam bija tikai 10 dolāri. Par tiem viņš nolēma nopirkt tuvējā supermārketā 10 kg tomātus. Nepilnu 2 stundu laikā viņam izdevās tomātus pārdot par divkāršu cenu. Viņš šo “procedūru” izmēģināja vairākkārt un mājās varēja atgriezties jau ar 80 dolāriem kabatā. Tā bezdarbniekam radās ideja, kā turpmāk nopelnīt iztiku.
Katru dienu viņš agri cēlās un vēlu devās gulēt, un ar katru dienu viņa naudas krājumi pieauga vairākkārt. Drīz viņš iegādājās ķerru...tad preču izvadājamo mašīnu, un drīz vien viņam piederēja vesels autoparks ar kravas auto. Dažu gadu laikā vīrelis kļuva par lielākās augļu un dārzeņu tirdzniecības firmas īpašnieku Amerikā.
Tad nu viņš sāka domāt par savas ģimenes nākotni un nolēma apdrošināt dzīvību. Viņš piezvanīja apdrošināšanas aģentam. Kad saruna bija galā, aģents vaicāja pēc klienta e-pasta adreses, lai varētu viņam nosūtīt polisi. Vīrs atbildēja, ka viņam neesot e-pasta adreses. Aģents nemaz neslēpa pārsteigumu: “Dīvaini, Jums nav e-pasta adreses, bet Jūs vienalga spējāt radīt tādu impēriju. Padomājiet, ko Jūs varējāt sasniegt, ja Jums būtu e-pasta adrese”.
Vīrs mazliet padomāja un teica: “Nu jā, es varēju mazgāt grīdas “Microsoft””.
Šī stāsta pirmā morāle: Internets neko nenosaka Jūsu dzīvē.
Stāsta otrā morāle: Ja esi nodomājuši kļūt par grīdu mazgātāju “Microsoft”, noteikti ieviesiet e-pasta adresi.
Stāsta trešā morāle: Ja Jums nav e-pasta adreses, bet Jūs smagi strādājat, varat kļūt miljonārs.
Stāsta ceturtā morāle: Ja saņēmāt šo stāstu pa e-pastu, Jums ir lielākas izredzes mazgāt grīdas, nekā kļūt par miljonāru.
:)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |