|
|
|
Februāris 18., 2005
08:07
Vēlu aiziets gulēt, līdz ar to šodien esmu "nekāda". Debīlais telefons ir atstājies mājās.... Bet vēl priekšā visa diena.
Labi, lai vismaz Tev jauka diena ;)
P.S. Vakar bija jauks noslēgums mocībām ar likumiem un rakstiem. Izdevās sev lolotas vēlmes, kā arī nedaudz parunāts par aktuālām tēmām...
|
08:27
Vakar pati sasmējos, kā centos mīļumam izskaidrot pantus - viss iz dzīves :)
Nez' ko teiktu juristi un citi līdzīgi domājošie :)
|
11:00
Vai, sāk nākt miegs.
Bet es turēšos - es nepadošos. Nē, neceriet pat!
iešu padzert tēju un darbošos tālāk.
|
15:30
:)
Zinu, ka būs daži, kam nepatiks šis ieraksts, bet nu piedodiet...
Vakar vakarā, ieritinoties mīļumam līkumiņā, kārtējo reizi sajutos ļoti labi - droši un labi. Sajutu mīļumu. Un tas ir daudz savādāk nekā ar mani ir noticis jelkad citad. Liekas, ka mūsu attiecības ir citā līmenī.
Daudz augstākā.
Un nezin kāpēc man prātā ieskanējās sekojošas rindiņas:
"... un te, uz šīs grēcīgās zemes
Man izdevās laimīgai būt.."
Neatceros ne dzejoļa nosaukumu, ne autoru, bet šīs rindiņas atceros .....
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |