Hm... šorīt autobusā aizdomājo par to, ko tad īsti esmu pa šo gadu izdarījusi... ja ne labu, tad sliktu, ja ne sliktu, tad labu.... un ziniet - neko kardinālu. Taču daudz sīkumu - izšķīros galīgi un pavisam no bijušā drauga, iepazinos ar daudz jaukiem cilvēkiem, daži no tiem ir kļuvuši par manas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Esmu iepazinusies ar tagadējo mīļoto zēnu. Esmu daudz jauna atklājusi par apkārtējiem cilvēkiem. Ir piepildījies 7 gadus vecs pareģojums, bet viss cits ir noticis ar apkārtējiem. Un ir tāda nepadarīta darba sajūta. Nekas nav tā, kā bija paredzēts, taču nav arī sliktāk - ir tikai savādāk. Un laikam jau šī dzimšansdiena būs kārtējais atskaites punkts. Un pēc gadiem 5... nu jā  - nez vai kas atkal būs mainījies?

Ir drausmīgi, kad noskaņojums lēkā kā barometra stabiņš - te uz augšu, te uz leju. Atkal esmu viegli ietekmējama - jebkurš man var likt smieties vai raudāt. Es negribu tā..... bet neko nevaru darīt. Nu kad tas beigsies? Es visu laiku saku, ka esmu emocionāla, un tas tā patiesi ir. Vēlos norobežoties no dažiem cilvēkiem......

Sūdīgi rādās, labi būs...

Ja nemāki melot, iemācies glaimot.

Sāku domāt, ko lai rīt atvelk uz ofisu savējiem...

Un šodien vakarā būs "šmons" skapī. Un es nezinu, ko rīt vilkt un vai matus veidot. Un vispār - sāk parādīties patīkams dīdeklītis....

Ja es agrāk domāju, ka man nav priekšnojautas, tad tagad zinu - man ir. Un ļoti spēcīga. Tāpat kā es varu sazīmēt dažas lietas, kuras man pasaka daudz jo daudz. :)

Jau tad es zināju, ka šobrīd tā būs. Un man par to ir prieks.