|
|
|
Septembris 27., 2004
08:10
Nu ko, liekam, jaunu bildi iekšā :)
A vakar satiku savu krustbērnu... puišelim drīz (decembrī) 2 gadu jubileja ....a ko lai iedāvina?
Joprojām smaidu :)
Lielisku dienu un nedēļu :)
Garastāvoklis:: Burvīgs
|
08:49
Es šodien bastošu itāļu valodu!
Zinu, ka nav labi....
Labi, tas nav svarīgi.
Vakar manī pamodās gadīgā krustmāte...
Vajadzētu ar bērnu kaut ko labu pasākt, bet ko?
|
11:43
Vakar vakarā sāku domāt par dzīvi un nonācu pie secinājuma, ka ir labi. Un ka ir jānovērtē tas, kas ir :)
Un tie cilvēki, kas ir līdzās. Man ir paveicies ar draugiem, paziņām un īpaši ar mīļoto :)
|
13:43
Pārsteidzīgi secinājumi noved pie neadekvātas rīcības, kura bieži vien pēc tam tiek nožēlota.
Man izdevās apstāties 5dien laikus un padomāt...
|
15:52 - Dialogs...
K. Nu čau, kā ietās?
J. Čau, ietās labi. Un Tev?
K. normāli, uzzini par maģistratūru Lu, vari?
J. Protams.
K. Kas tev jauns? Kā tur ar tām otrām pusītēm?
J. Ir tāds.
K. Kas viņs ir?
J. Ļoti jauks, mīļš un labs cilvis.
K. Ar ko nodarbojas?
J. Tu mani pratini?
K. Aga.
J. Strādā, mācās.
K. Kur mācās?
J. Datoristos. Pirmajā kursā.
K. Tad jau viņš ir jaunāks par Tevi?
J. Bicīt ir...
K. Pieci gadi - bicīt?
J. A kas teica, ka viņš pēc vidusskolas iestājās universitātē??
Secinājums - mēdz būs dumjas māsīcas....
|
17:08
Reizēm es sevi nesaprotu. Šodien man ir kaut kāda dīvaina diena. No paša rīta es jau zināju, ka lekciju bastošu. Es viennozīmīgi zināju, ka strādāšu..
Un tagad gribās aiziet pastaigāt pa centru. Vienai.
Dīvaini...
|
18:57
Visu laiku domāju par to, ka dzīvē viss notiek dīvaini un man neizskaidrojami. Vai nu es eju pa vienu ceļu un man nav iespējas nekur nogriezties, vai uzreiz ir 2 ceļi un es nezinu, ko izvēlēties ;)
Un tad nu Tu, cilvēks, ar grūtībām izvēlies to vienu ceļu, ej pa to un nonāc vai nu strupceļā, vai absolūtajās auzās, kurās cauri vijās sīka, knapi samanāma taciņa vai arī tādas nav vispār un Tev ir jākuļās uz priekšu - kā pats proti, a ja neproti - iemācīsies.
Man tā nepatīk, bet tieši tā tas ar mani parasti notiek.
Tagad es eju taisnu ceļu, bet zinot dzīves peripētijas, var gaidīt kādu strupceļu, aizu, bedri vai vēl kādu pārsteigumu.
Nu neko darīt, brienam tālāk...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |