Specveltījums ezic_miglaa :

Ezîtis pastaigâjas ar kurmîti pa mežu, ierauga plinti. Kurmîtis pieiet pie stobra un skatâs iekšâ. Ezîtis nejauði nospiež gaili. Kurmîtis nokrît zemē un sâk agonijâ raustîties. Ezîtis pienâk un saka: "Tev maitam smieklîgi, a es sabijos". **************************** Ezitis stav mezā uz celma un nodarbojas ar autogeno treniņu: "Es esmu stiprs, es esmu stiprs..." Iet garam lacis, ka iebliez ezitim ar kepu, šis ielido krumos. Pec briza izlien, nopurina lapas uzkāpj uz celma un saka: "Es esmu stiprs, bet viegls."