Patīkami, ka daudzas lietas top arvien skaidrākas. Pamazām samenedžējās gan izlidošanas diena un laiki, gan arī stipendijas lietiņas. Tagad tikai jāsaskaņo priekšmeti, un es joprojām ceru, ka es varēšu pieturēties pie tā, ko biju jau līdz šim tā kā izvēlējusies. Grūti noticēt, ka mazliet vairāk kā pēc mēneša manis te vairs nebūs un es kā sūklītis svešās zemēs uzsūkšu tur redzamo, dzirdamo un sajūtamo. Pie velna kultūršoku, tas mani itin nemaz nebiedē.