aneteens ([info]aneteens) wrote on November 29th, 2008 at 10:01 pm
Kad viņa nav mājās izbraukuma spēļu dēļ, es cenšos piezvanīt telefoniski, lai dzirdētu viņa balsi. Un tādos brīžos man atkal šķiet, ka ir vasara, ka es viņam zvanu un ķircinos, ka nebraukšu ne uz kādu Mežaparku šovakar, neskatoties uz to, ka es tikpat kā tur jau dzīvoju. Es ļoti labi zinu, ka mūsu komunikācijai un attiecībām kā tādām neko nevar padarīt ne laiks, ne attālums. Sarunu, ko nepabeidzām lidostā, mēs varētu pabeigt kaut pēc gadiem desmit tā it kā to gadu nemaz nebūtu bijis. Bet.. tas absolūti neko nepadara vieglāku.

Vēl man šovakar sāp zobs un ir dusmas uz sevīm par to, ka šodien neko jēdzīgu neesmu izdarījusi, lai gan patiešām būtu vajadzējis. Ieeju kaktā un nokaunos. Dēm.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
( )Anonymous- this user has disabled anonymous posting.
Username:
Password:
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message:

Notice! This user has turned on the option that logs IP addresses of anonymous posters.