Vakardien saņemtais kompliments bija labāks par jebkuru "Tu labi izskaties!", jo tas, ka kāds uzskata Tevi par foršu cilvēku, kuru gribētos satikt vēl, nozīmē daudz vairāk. Tas lika pasmaidīt. Tāpat pašai par sevi lika pasmaidīt doma, ka es joprojām nepakļaujos aizspriedumiem un stereotipiem, turklāt es vēl atļaujos tos lauzt.


Pēdējās dienas es mazliet aizdomājos par zīmēm. Par nejauši izlasītiem virsrakstiem vai dāvinātām grāmatām, kas nejauši pasaka tev priekšā kaut ko, ko tu sen jau esi gaidījis dzirdēt. Varbūt reiz jāsāk paļauties pašai uz sevi, uz savu intuīciju, jo galu galā man ir patiešām labs sargeņģelis, kura klātbūtne man ir palīdzējusi ne reizi vien.